Šogad forumā galvenā uzmanība tiek pievērsta Baltkrievijas integrācijai Eiropā.
Baltkrievi ir Eiropas tauta
Cihanouska, kas dzīvo trimdā Lietuvā, teica, ka baltkrievi saprot: Krievija atņem viņu neatkarību un padara Baltkrieviju par satelītvalsti. Tomēr pašlaik baltkrievi nesaskata alternatīvas.
"Eiropas valstīm, Eiropas līderiem ir pienākums parādīt, ko mēs piedāvājam cilvēkiem, ka demokrātija ir brīnišķīga vieta un jūs esat daļa no šīs vietas," Cihanouska teica žurnālistiem Seimā, piebilstot, ka "tik daudzus gadus apspiestībā dzīvojošiem cilvēkiem ir jāredz pozitīva darba kārtība, mums ir jāsaņem apliecinājums, ka neesam aizmirsti".
Baltkrievijas opozīcija strādā pie jaunas valsts konstitūcijas izstrādes un sadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijām, teica Cihanouska, piebilstot, ka tas ir pirmais solis Baltkrievijas integrācijai Eiropā.
"Baltkrievija vēsturiski ir bijusi Eiropā un tikai pēdējos 200 gadus atrodas Krievijas ietekmē. Baltkrievu tauta ir Eiropas tauta.
Baltkrievijai ir jāatgriežas pie savām vēsturiskajām saknēm. Es nezinu, cik ilgi tas prasīs, bet mēs gatavojamies šim brīdim jau tagad," sacīja Baltkrievijas opozīcijas līdere.
Nepieciešama skaidra stratēģija Baltkrievijas nākotnei Eiropā
Kā teica Cihanouska, Eiropas līderi nelabprāt sūta pozitīvu vēstījumu baltkrievu tautai, ka "viņi ir laipni gaidīti un mūsu durvis jums ir atvērtas".
"Baltkrievijas tauta jūtas neapmierināta," viņa atzina.
Atklājot forumu, Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena teica, ka varētu būt noderīgi izveidot skaidru stratēģiju Baltkrievijas integrācijai transatlantiskajā kopienā.
"Tā kalpotu kā platforma, lai apspriestu visa mūsu reģiona likteni, apzinātu mūsu tautu savstarpējo atkarību un Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas izšķirošo lomu, veidojot mūsu nākotni," viņa teica.
Lukašenko režīms apdraud reģiona drošību
Seima spīkere uzsvēra, ka pašreizējais Minskas režīms un Aleksandrs Lukašenko ne tikai apdraud reģiona valstu drošību, bet arī kavē visa reģiona integrāciju.
"Tas arī atstāj nepabeigtu Eiropas Savienības integrāciju mūsu reģionā," viņa norādīja.
"Bez brīvības mēs būtu tikai zombiju masa, līdzīgi tiem, kurus diemžēl redzam ne tikai filmās, bet arī reālajā dzīvē, kas mums ir tik tuvu," sacīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
Viņa piebilda, ka jādara viss, lai Ukraina uzvarētu un ieraudzītu Krievijas imperiālisma un Lukašenko režīma galu.
"Redzēt visu politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā, brīvas un godīgas vēlēšanas un starptautisku tribunālu Putinam, Lukašenko un visiem, kas ir atņēmuši neskaitāmas dzīvības, salauzuši ticības, pārvērtuši pilsētas drupās, bet kam nekad neizdosies salauzt brīvos cilvēkus," cerību pauda Šimonīte.
Konstantīna Kaļinauska forums, kas nes 1863.–1864. gada sacelšanās komandiera vārdu, Viļņā pirmo reizi tika sarīkots pēc 2020. gada augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām kā platforma brīvības cīnītāju un disidentu viedokļu paušanai un sadarbībai.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
