Vācijas pilsētā Ķīlē bāzētā Pasaules ekonomikas institūta apkopotie dati liecina, ka šī gada 31. maijā Ukrainas armijas rīcībā bija aptuveni 1500 tanku. Pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma pērn 24. februārī Ukrainas arsenālā bija 987 tanki.
According to Bloomberg, 🇺🇦#Ukraine currently has approximately 1,500 tanks (987 before the war), and the 🇷🇺#Russia has 1,400 (3,400 before the war).
— Cloooud |🇺🇦 (@GloOouD) July 6, 2023
At the same time, the Russian Federation retains an advantage in artillery, although the gap has significantly decreased.… pic.twitter.com/KBmvEJfzrn
Neraugoties uz 500 zaudētajiem tankiem frontē, Ukraina savu tanku arsenālu ir palielinājusi, pateicoties rietumvalstu piegādātajam 471 tankam un aptuveni 500 tankiem, kas ir iegūti no patriektajiem ienaidniekiem.
Krievijas rīcībā 31. maijā bija aptuveni 1400 tanku, kas ir par 2000 tanku mazāk nekā pirms iebrukuma Ukrainā.
"Krievija ir zaudējusi gandrīz pusi no savas armijas kaujas spējām," šonedēļ ziņojumā Lielbritānijas parlamentam norādīja britu bruņoto spēku virspavēlnieks Tonijs Radakins.
"Pagājušogad viņi izšāva 10 miljonus artilērijas šāviņu, bet labākajā gadījumā spēj saražot vienu miljonu šāviņu gadā. Krievija zaudēja 2500 tanku, bet labākajā gadījumā spējīga saražot 200 tanku gadā."
Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta eksperts Johans Mišels secina, ka smagā bruņojuma ziņā Ukraina ieguvusi iniciatīvu, taču tas vēl nenozīmē, ka pašlaik notiekošais pretuzbrukums būs viegls.
"Ukrainas problēma ir tā, ka viņiem jācīnās par teritorijas atgūšanu. Tas ir uzbrukums pret labi sagatavotu aizsardzību, un tam būtu nepieciešams liels pārspēks," norāda Mišels.
Ukraina pirms visu savu rezervju raidīšanas cīņā vēlas iznīcināt Krievijas artilēriju un apgādes līnijas.
"Kamēr ukraiņiem nav skaidra pārspēka, mēģinājumi virzīties uz priekšu prasītu ļoti augstu cenu," secina Mišels.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
