Līdz ar 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem uz sanāksmi ieradušies arī Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Armēnijas, Šveices un Balkānu valstu vadītāji. Šī ir jau trešā Eiropas Politiskās kopienas, kas ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona garabērns, tikšanās; iepriekšējās notika Prāgā un Kišiņevā.
Azerbaidžāna nevēlas uzklausīt pārmetumus
Šoreiz lielas cerības tika liktas uz to, ka izdosies pie viena galda apsēdināt Armēnijas un Azerbaidžānas vadītājus, un atjaunot miera sarunas pēc tam, kad Azerbaidžāna sāka militāro ofensīvu Kalnu Karabahā un tās rezultātā no separātiskā reģiona masveidā izceļoja etniskie armēņi.
Tomēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs nolēma nebraukt uz Granadu, skaidri parādot, ka nevēlas uzklausīt ne pārmetumus, ne Eiropas iejaukšanos.
Tāpat nav ieradies arī viņa tuvs sabiedrotais, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
"Man ir ļoti žēl, ka Azerbaidžāna un Turcija nav izvēlējušās ierasties. Skaidrs, ka šis formāts būs dzīvotspējīgs tik ilgi, kamēr līderi ieradīsies un apmeklēs šo formātu, izmantos iespēju arī runāt," spriež Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). "Iepriekš ir izmantots šis formāts, lai runātu par miera sarunām. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi arī Eiropas līmenī mēģināt kļūt par vidutājiem un atrast miera sarunu formātu. Šis jautājums ir ārkārtīgi jūtīgs šobrīd, bet mēs varam aicināt uz miera sarunām."
Brisele paudusi atbalstu Armēnijai
Armēnijas premjers Nikols Pašinjans šeit cenšas panākt lielāku Eiropas atbalstu, lai arī Armēnija joprojām ir Krievijas veidotās Eirāzijas muitas savienības locekle. Noprotams, ka Erevāna ir vīlusies Maskavas atbalstā, precīzāk sakot, tā trūkumā, tādēļ arvien aktīvāk meklē draugus Rietumos. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels bija ļoti karstasinīgi noskaņots Armēnijas atbalstam.
"Mēs esam šokēti par Azerbaidžānas lēmumu izmantot militāro spēku. Pirms divām dienām man bija saruna ar Azerbaidžānas prezidentu, un viņš skaidri pateica, ka viņiem nav nekādu teritoriālu pretenziju pret Armēniju. Es domāju, ka tas būtu ļoti skaļi jāpasaka, lai abas puses atzītu viena otras teritoriālo nedalāmību. Treškārt, mēs palīdzēsim Armēnijai tikt galā ar šīs Azerbaidžānas uzsāktās militārās operācijas sekām," teica Mišels.
"Es atbalstu Armēnijas un Eiropas Savienības tuvināšanos. Turklāt mēs pirms diviem gadiem apsolījām investīciju paketi 2 miljardu eiro apmērā, mums tas ir jāpilda un nevaram vilcināties."
Eiropā nepieciešams saglabāt vienotību
Granadas sanāksmē daudz tiek runāts arī par atbalstu Ukrainai. Vai Rietumu atbalsts sācis šķobīties? Uz šo jautājumu daudzi rietumvalstu vadītāji mēģināja atbildēt noliedzoši. Problēmas ASV iekšpolitikā, Ukrainas stingrākās atbalstītājas Polijas paziņojumi un citi signāli radījuši pamatīgu spriedzi Kijivā. Tāpēc Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis ir ieradies Granadā, lai nostiprinātu Eiropas atbalstu Ukrainai.
Zelenskis brīdināja pārējos, ka Krievija piecu gadu laikā var atjaunot savas militārās spējas un uzbrukt citām valstīm, ja Eiropa šaubīsies par atbalstu Kijivai.
"Galvenais izaicinājums, kas mums ir, – saglabāt vienotību Eiropā. Es runāju ne tikai par ES dalībvalstīm – visā Eiropā. Jo Krievija uzbruks un šķels ar dezinformāciju, ar viltus ziņām un tā tālāk."
To, ka Eiropai joprojām jāstrādā pie vienotas izpratnes par notikumiem Ukrainā un tas nav pašsaprotami, atzina arī Latvijas premjere Siliņa.
"Krievija šobrīd nemaina savu politiku, un, manuprāt, visas valstis, kas šeit ir sapulcējušās, ir skartas no šī kara. Varbūt tā pirmajā mirklī nevar saprast, kāpēc mēs te tiekamies – mēs katrs dzīvojam savā burbulī –, tāpat ES ir savs burbulis. Bet šeit ir iespējams visiem kopā satikties un saprast, kā visas šīs valstis ir ietekmētas no kara, veidot vienotu izpratni un arī domāt, kā mēs tālāk risinām šos jautājumus."
Zelenskis: Ukraina ir gatava turpināt cīņu
Piektdien gaidāma pirmā nopietnā ES līderu diskusija par ES paplašināšanos pēdējo gadu laikā, sagatavojot augsni iespējamam lēmumam decembrī par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Šo jautājumu virza Francija un Vācija. Taču jūtams, ka pieaug kritiskas balsis, kas iebilst Ukrainas dalībai ES.
Jau zināms par Ungārijas nostāju un Polijas zemnieku bailēm, bet ceturtdien daudzus pārsteidza bijušā EK prezidenta Žana Kloda Junkera teiktais intervijā vācu avīzei – ka Ukraina ir pilnīgi korumpēta un nav gatava dalībai ES.
Ukrainas prezidents Zelenskis gan uzsver, ka Ukraina ir gatava turpināt cīņu gan pret Krievijas okupantu armiju, gan pret Kremļa izplatīto dezinformāciju.
"Ziniet, mēs Ukrainā esam pārstājuši satraukties jau pirmajās kara dienās. Es domāju, ka mums ir par vēlu satraukties. Mums ir jāstrādā.
Esmu šogad bijis ASV, man bija tikšanās ar prezidentu Baidenu Baltajā namā un esmu dzirdējis viņa simtprocentīgu atbalstu, kā arī abu partiju atbalstu Kongresā."
