Ukrainas aeroizlūki ar sava darba niansēm LTV filmēšanas grupu iepazīstināja treniņu laikā Zaporižjas apgabalā. Tur viņi slīpē prasmes strādāt arī ar īpašām drona vadības brillēm.
Izmanto speciālas brilles
Aeroizlūku darbs ar droniem ir neatsverams Zaporižjas apgabalā, Ukrainas armijai turpinot pretuzbrukumu, lai atbrīvotu Krievijas armijas sagrābtās zemes.
Zaporižjas frontē, kur sīvākās kaujas notiek Robotines apkaimē, ar droniem strādā arī izlūkdronu operators Maksims. Dienās, kad nav frontes pirmajās līnijās, viņš turpina noslīpēt prasmes darbam arī ar tā dēvētajām FPV dronu brillēm. Tās ļauj visu redzēt no lidaparāta skatu punkta.
"Tu vairāk koncentrējies uz to, kas notiek tieši ar lidaparātu, cik labi vari saskatīt objektus, kas no tevis atrodas piecu, septiņu, desmit kilometru attālumā," stāsta 108. teritoriālās aizsardzības brigādes karavīrs Maksims.
"Skatoties pults ekrānā, apkārtējā vide, trokšņi novērš uzmanību. Bet, skatoties brillēs, veidojas tāda kā ierobežota realitāte, kurā vari koncentrēties tikai uz lidošanu un noteiktā uzdevuma izpildi."
Probēmas ar dronu sastāvdaļu piegādi
Dronu izlūku apakšvienībā strādā arī Andrijs, kurš izrāda viņu rīcībā esošo arsenālu. Sākot ar signāla pastiprinātāju, kas palielina drona darbības, līdz ar to uzbrukuma rādiusu, ja dronam piestiprināts lādiņš.
"Mums jāpaceļ horizonta līmenis vadāmībai, lai būtu lielāks darba rādiuss un labāks signāls un lai sasniegtu labāku rezultātu, dodot triecienus gan ienaidnieka dzīvajam spēkam, gan tehnikai."
Atkarībā no uzbrukuma mērķa tiek izmantoti dažādas jaudas lādiņi – tie paredzēti gan ierakumiem, gan ienaidnieka tehnikas, piemēram, tanku, iznīcināšanai.
Daļa dronu tiek salikti kopā tepat Ukrainā – vienlaikus gan funkcionāli, gan krietni lētāki nekā komerciālie. Lielākā problēma ir dronu sastāvdaļu piegāde.
"No visa šī komplekta katrs pilots var izvēlēties, kas viņam piemērotāks individuāli. Katram atšķiras redze, plaukstas, pirkstu garums. Kuram ērtāk uz šādas pults, kuram uz šādas. Ir, kas labāk skatās šajās brillēs, kas savukārt citās," izrāda Andrijs. "Tagad Ukrainā jau ir daudz brīvprātīgo, kas nodarbojas ar dronu konstruēšanu no ārzemju komponentēm. Pie mums tādas vēl diemžēl neražo. Tepat uz vietas var salikt akumulatorus, ir rāmju izgatavošanas varianti. Bet visas komponentes pamatā diemžēl nāk no Ķīnas."
Visi strādā kopīgam mērķim
Maksims un Andrijs cīnās Ukrainas 108. atsevišķās teritoriālās aizsardzības brigādes rindās – gan uzbrūkot pretinieka pozīcijām, gan izlūkojot ienaidnieka manevrus. Taču dronus izmanto arī ienaidnieks, kas cenšas gan slāpēt signālus, gan notriekt ukraiņu lidaparātus. Karavīri saka, ka "katrs zaudēts drons ir kā naža dūriens sirdī".
"Katrs drons nozīmē desmitiem saglabātu dzīvību, par to esmu pārliecināts. Pareizi un laicīgi izdarīts darbs ar dronu, identificējot ienaidnieka pozīcijas, nocietinājumus vai tuvojošos tehniku – tā ir iespēja pabrīdināt puišus un saglabāt pārsvaru. Pazaudējot dronu, ir mazāk iespēju izpildīt operatīvos uzdevumus," secina Maksims.
Par sevi viņš daudz neatklāj – pirms pilna apmēra Krievijas iebrukuma bijis vidēja līmeņa menedžeris, kara sākumā uzreiz iestājies teritoriālās aizsardzības spēkos jeb zemessardzē. Cīnās, lai aizstāvētu ģimeni. Un līdz ar to arī valsti. Maksims saka – "visi strādājam uz vienu mērķi".
"Mēs Eiropā esam kā dažādi bišu stropi. Visas valstis palīdz. Vienlaikus neviena par sevi neaizmirst. Visi strādā savai valstij, un mēs savai. Un kaimiņu bišu stropi mums palīdz, lai slānītu šo lāci. Visas civilizētās sabiedrības apvienojas draudu apstākļos," spriež Maksims.
"Es neesmu ģeopolitikas speciālists, bet esmu pārliecināts, ka visas valstis, kas robežojas ar Krieviju, redzot, kas notiek Ukrainā, saprot, ka Krievija ir bīstama valsts.
Tā var jebkurā brīdī, deklarējot vienu lietu, izdarīt kaut ko pilnīgi citu. Es lieliski saprotu gan poļus, gan lietuviešus, gan latviešus – viņi apzinās, ka atrodas blakus diezgan bīstamai kraujai."
Valoda kā ierocis
Maksimam uz pleca ir uzšuve "Valoda – tas ir tavs ierocis".
"Katrai tautai ir sava valoda, kultūra, vēsture. Valoda dod spēju nodot tālāk kultūru un vēsturi. Valoda patiešām ir viens no galvenajiem dārgumiem un arī ieročiem. Un arī, ja mēs tur pļāpājām viens ar otru pa rāciju ukraiņu valodā, tad viņiem, ienaidniekam, ir mazāk saprotami – ja, nedod Dievs, viņi mūs noklausās. Tādēļ, jā, – valoda, zeme, cilvēki – tie ir mūsu ieroči."
Karš turpinās, un paši karavīri norāda, ka cenšas taupīt, kur spēj, lai sagādātu nepieciešamos dronus, automašīnas frontei un remontam – lietas, kas arvien akūti nepieciešamas.
Maksims, jautāts par viņa cerībām šajā rudenī, atbild – atbrīvot visu okupēto teritoriju, pabeigt karu un visiem dzīviem atgriezties mājās pie tuviniekiem.
