ANO pieņemtajā rezolūcijā uz vēl vienu gadu tika pagarināta arī augsta līmeņa izmeklēšana par pārkāpumiem, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā.

ANO Cilvēktiesību padome otrdien pieņēma rezolūciju, kurā īpaši tika uzsvērta no ģimenēm un no institucionālās aprūpes nošķirtu bērnu pārvietošana.

Par rezolūciju balsoja 28 no 47 padomes locekļiem, 17 atturējās, savukārt pret balsoja Ķīna un Eritreja.

Pirms gada Cilvēktiesību padome izveidoja augsta līmeņa izmeklēšanas komisiju, kurai tagad  dots vēl viens gads, lai turpinātu izmeklēšanu.

Izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā pagājušajā mēnesī secināja, ka ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana ir uzskatāma par kara noziegumu. Komisija izmeklē arī daudzus citus Krievijas pārkāpumus, kas, pēc komisijas uzskatiem, pielīdzināmi kara noziegumiem.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.