Lai gan Eiropas Savienība centusies migrantu krīzi pie Baltkrievijas robežas mazināt, piemēram, slēdzot tiešos avioreisus no Irākas uz Minsku, kontrabandisti un robežpārkāpēji jau atraduši citus ceļus – caur Krieviju.
Irākas kurdu žurnālista stāsts
Irākas kurdu žurnālists Rebīns šobrīd pavisam legāli dzīvo Eiropā. Konkrētu valsti viņš Latvijas Televīzijai neatklāja, arī savu seju rādīt neļāva.
Arī viņš sākumā gājis nelegālus ceļus, šķērsojot Baltkrievijas–Polijas robežu. Mētāts no vieniem pie otriem aptuveni desmit dienas.
"2021. gadā es biju Baltkrievijā – viņi mani sita, viņi nelaida mani atpakaļ uz Minsku. Viņi teica, lai dodos uz Poliju. Poļi man lika palikt Baltkrievijā. Pēc tam es Baltkrievijas policijai iedevu zināmu naudas summu, lai tiktu atpakaļ uz Minsku," pastāstīja Rebīns.
Par 500 eiro viņš aizvests atpakaļ uz Minsku. 2023. gadā Rebīns Eiropā nonācis oficiāli – dabūjis vīzu, jo ir žurnālists, strādājis ar opozīciju un Baltkrievijā vairs nav varējis palikt.
Komentējot savu tautiešu centienus, Rebīns atzina, ka nav šaubu – viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi pamet savas mājas, riskē, cieš un atdod starpniekiem lielu naudu, lai tikai tiktu uz Eiropu, ir šo valstu lielā nabadzība.
"Viņi pārdod savas mājas, pārdod savas mašīnas, viņi pārdod visu, lai tiktu uz Eiropu, jo viņi domā, ka tur to varēs viegli atpelnīt," sacīja Rebīns.
Tomēr otrs un ne mazāk būtisks ir tieši Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko faktors, kurš ļoti mērķtiecīgi ir radījis šo migrantu plūsmu, lai ar viņiem torpedētu Eiropas Savienību, radot robežpārkāpējiem iespaidu, cik vienkārši ir nokļūt līdz Vācijai.
Irākā Baltkrievija kļuvusi teju par Parīzi
Par visa sākumu var uzskatīt notikumus 2020. gadā, kad Eiropas Savienība neatzina, ka Aleksandrs Lukašenko kārtējās prezidenta vēlēšanās uzvarējis godīgi un likumīgi. Minskā sākās cilvēku protesti, ko vara nežēlīgi un vardarbīgi centās apslāpēt.
2021. gada maijā aviokompānija "Air Bagdad" atvēra tiešo avioreisu no Bagdādes uz Minsku. Pēcāk lidmašīnas regulāri sāka lidot arī no citām Irākas pilsētām.
Ceļojumu tūres un vīzas irākiešiem laipni piedāvā Baltkrievijas tūrisma operators "Centrkurort", kas ir valstij piederošs uzņēmums.
Irākas kurdu reģiona pilsētā Suleimānijā Baltkrieviju zina teju visi – kā tādu Parīzi –, un vietējo tūrisma aģentūru gāž riņķī.
Tomēr Baltkrievijas laipni uzņemtie viesi pēkšņi ir jau pie Polijas robežas.
Migrantu ceļu uz Vāciju atrāda pat tiešraidēs
Migrācijas krīzi uz Polijas–Baltkrievijas robežas kopš 2021. gada vasaras pēta Balkānu izmeklējošās žurnālistika tīkla BIRN žurnāliste Klaudija Ciobana.
"Kad dzirdējām pirmos stāstus par migrantiem, kas ierodas Polijā pāri robežai, es aizbraucu uz robežu kopā ar kolēģiem 2021. gada augustā, mēs vienkārši gājām pa Polijas–Baltkrievijas robežu, lai satiktu migrantus, un augustā mēs arī viņus ieraudzījām, šķērsojot robežu.
Patiesībā viņi tur tika nogādāti ar militārām kravas automašīnām no Baltkrievijas puses līdz robežai. Mēs to redzējām visas robežas garumā," viņa pastāstīja Latvijas Televīzijai.
Polija no Baltkrievijas ir taisnākais ceļš uz Vāciju. Pastāv aizdomas, ka līdz robežai šie cilvēki vesti ar valsts dienesta auto, bet darbojas arī privātie kontrabandisti.
Kontrabandisti to, kā ved migrantus no Baltkrievijas uz Vāciju, rāda pat vietnes "Telegram" tiešraidēs, sacīja žurnāliste.
"Tā nepārprotami ir politiski konstruēta migrācijas krīze. Domāju, ka neviens par to tagad 2023. gadā nestrīdas, ka tas bija apzināts Lukašenko lēmums atvērt jaunu migrācijas ceļu uz Eiropu," pauda Ciobana.
Rezultāts – arvien lielāki cilvēku pūļi pie Polijas robežas. Kādā dienā tur ieradies arī Lukašenko ar arābu tulku, stāstot, cik viņš gādīgs, bet cik Polija slikta, ka neļauj cilvēkiem doties uz Vāciju.
"Ja jūs gribat iet rietumu virzienā, mēs jūs neķersim, nežņaugsim. Tā ir jūs brīvā izvēle – ja tiksiet cauri, ejiet," sacīja Lukašenko.
Migranti tagad ceļu sāk no Maskavas
Tikmēr Polija šos cilvēkus valstī nelaiž, steidzot būvēt žogu. Žogu būvē arī nākamā robežvalsts Lietuva, un abas valstis 2022. gadā paziņoja, ka žogs sauszemē ir gatavs. Tikmēr Latvijā, lai gan no Baltkrievijas ceļā uz Vāciju tas sanāk līkums, žogs vēl nav pabeigts.
Lai arī tā būvniecība ir pasteidzināta, no aptuveni 180 kilometru garās robežas žogs pabeigts kādu 100 kilometru garumā. Pārējo ir plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum.
Eiropas Savienība centusies šo jautājumu risināt arī diplomātiskā ceļā, un, piemēram, ir panākusi, ka Irākas aviokompānijas tiešā ceļā uz Minsku šobrīd vairs nelido, bet – kur viens ceļš aizveras, tur cits atveras.
Šobrīd migranti vispirms dodoties uz Maskavu, kur tad darbu sāk arī kontrabandisti, atklāja žurnāliste Ciobana: "Cilvēkus pēc tam mašīnās pārved uz Baltkrieviju, kur nav robežkontroles, tā ka tas ir diezgan vienkārši."
Kontrabandistu grupu ir daudz, jo biznesā ir daudz naudas.
"Pēdējā raksta ietvaros noskaidrojām, ka viens migrants maksā ap 10 000 dolāru, lai pa šo ceļu nokļūtu Vācijā. (..) Es domāju, ka ir ļoti daudz neatkarīgu spēlētāju, kuri organizē dažādus maršruta posmus, un mēs zinām, ka lielākie kontrabandisti, kas koordinē braucienu, bieži vien nesēž ne Polijā, ne Eiropā," sacīja Ciobana.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
