Ziemeļvalstu politiķu sanāksmē pēc Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes ārlietu ministru tikšanās secinājumos skanēja, ka jārunā skaidra valoda un jācenšas būvēt tiltus pāri tai sašķeltībai, kāda ir Apvienoto Nāciju Organizācijā, īpaši attiecībā uz jauno kara uzliesmojumu Tuvajos Austrumos.
"Konflikta risks ir ar tālāku eskalāciju reģionā, kas nedrīkst notikt un kam var būt ārējs iespaids arī uz mūsu pašu sabiedrībām ar augošu antisemītismu un islamafobiju, kas Eiropā pieaug," atzina Islandes ārlietu ministrs Bjarni Benediktsons.
Ziemeļvalstis aizstāv risinājumu par sarunām, kuru gala rezultāts būtu divu valstu – Izraēlas un Palestīnas – līdzāspastāvēšana. Bet vispirms Izraēlai nekavējoties jāielaiž pietiekams apjoms humāno kravu Gazā.
"Pasaulē dalījums starp Rietumiem un pārējiem ir pieaugošs, un tas ir bijis lielā mērā Tuvo Austrumu situācijas dēļ, kur daudzi uztvēruši to tā, ka Rietumiem ir dubultie standarti un ka netiek piemēroti vieni un tie paši principi attiecībā uz mūsu pretiniekiem un mūsu draugiem," spriež Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.
"Un tas ir kaut kas, ko mēs kā Ziemeļvalstis esam apsprieduši un kur mums kopīgi jārīkojas. Jo mēs esam par noteikto principu ievērošanu, un tas nedrīkst būt atkarīgs no tā, kurš izdara pārkāpumu."
Visas Ziemeļvalstis atzīst, ka to pozīcijas ir ļoti līdzīgas, visas ir nosodījušas "Hamās" teroristu uzbrukumus Izraēlai, atzīst tās tiesības aizstāvēties un prasa atbrīvot ķīlniekus.
Tomēr Norvēģija ir visvairāk kritizējusi Izraēlu, uzskatot, ka Izraēla ir gājusi pārāk tālu ar saviem uzbrukumiem un centieniem bloķēt humāno kravu piegādes civiliedzīvotājiem Gazas joslā.
Norvēģijā arīdzan notikušas daudzskaitlīgas demonstrācijas palestīniešu atbalstam. Oslo policija pat bija izvietojusi papildspēkus galvaspilsētā, lai nodrošinātos pret varbūtējiem incidentiem, piemēram, pie Izraēlas vēstniecības un citviet.
Arī pie Norvēģijas parlamenta ēkas bija pulcējusies kāda no grupām, kas protestē pret Izraēlas rīcību Gazā.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" teroristi arīdzan saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
