Mācījās no Izraēlas pieredzes
Dienas vidū – karsti, rūc urbji un mašīnas. Laukumā, kas pielāgots darbam, cita pēc citas top četrkantīgas būves. Tās ir mobilās betona patvertnes – jauni objekti pilsētā, kurus iepriekš Ukraina nepazina un kas nekad nebūtu vajadzīgi, ja vien Krievija nebūtu sākusi karu.
Ilja Blohins, kurš vada labdarības fondu Safe place for UA", sapratis, ka ir jāmeklē veids, kā pasargāt cilvēkus laukumos, autobusu pieturās, ielu stūros, kur Krievijas raķetes un lādiņi krīt visos iespējamajos diennakts laikos.
"Mēs izpētījām Izraēlas pieredzi, jo tā ir valsts, kura ir karā kopš pastāvēšanas sākuma, līdz ar to tur šādas struktūras jau ir attīstītas. Palūdzām informāciju par materiālu, izstudējām, izveidojām savu projektu. Ukrainā, lai gan Krievijas agresija, ja ne pilns karš, sākās jau 2014.gadā, mums joprojām nebija nekādu noteikumu, kā un no kāda materiāla šādas patvertnes veidot," skaidroja fonda vadītājs.
Pasargā no šķembām
Patvertnes ir izgatavotas no ļoti augstas kvalitātes betona, un pati būve sver aptuveni 45 tonnas. Tajās ir iebūvēta divkārša armatūra, ir pievienota metāliskā mikrofibra, lai iekšā nelidotu šķembas ārēja spiediena rezultātā.
"Šī konstrukcija iztur desmit tonnu uz kvadrātmetru lielu triecienu, un kopumā tā ir ceturtā drošības līmeņa patvertne. Aptuveni 20 cilvēku, kas tajā var paglābties, atrodas kā kokonā – ir pasargāti no visām pusēm," stāstīja Iļja.
Tās ir pamatīgas, bet no tieša trāpījuma diemžēl nepasargās, taču no šķembām gan. Tieši no šķembām cilvēki visbiežāk iet bojā.
"Pēc statistikas datiem, 90% upuru apšaudes laikā ir tieši šķembu vai triecienviļņa dēļ. No lodēm šī konstrukcija pasargā pilnībā. Jā, protams, ir daudz jautājumu par tiešajiem raķešu un lādiņu trāpījumiem, bet man liekas, Ukrainā ir tikai dažas šādas patvertnes, kuras pasargātu no tāda trieciena. Vietās, kur bijām mēs un izvietojām šīs patvertnes, redzējām, ka tikai mazliet uzrauts asfalts, nav nekādu lielu bedru. Bet ar to pietiek, lai, lielā ātrumā lidojot, šķembas cilvēkam pārrautu artēriju, trāpītu galvā un momentā nogalinātu," skaidroja fonda vadītājs.
Patvērums un vides mākslas objekts
11 šādas patvertnes, kurās ir pat elektrība un ventilācija, līdz šim ir izvietotas salīdzinoši netālu esošajā Mikolajivā un Hersonā. Tās joprojām regulāri apšauda, jo ienaidnieks ir turpat netālu, aiz upes.
Mobilās patvertnes izvietotas vairākās vietās, kur ikdienā ir lielāka cilvēku plūsma un jau iepriekš bijuši upuri. Tostarp Hersonas centrā, kur lādiņu apšaudēs ir gājuši bojā cilvēki, tagad ir patvertne – vieta, kur paslēpties.
Patvertnē ir vēss par karstā dienā. Ierīkoti arī soliņi, kur pārlaist uzbrukuma brīdi.
Lai glābiņa vietu padarītu cilvēkiem psiholoģiski drošāku un savā ziņā pievilcīgāku, tās katra ir īpaši apgleznota. To darījuši Odesas mākslinieki un uz vietas, paši riskējot kļūt par mērķi.
Šādā veidā betona konstrukcijas kļuvušas gluži vai par īpašiem vides mākslas objektiem.
Vēl kādā patvertnē redzama Dievmātes ikona un teksts no Svētajiem rakstiem. Vēl kādā patvertnē palikušas arī liecības, ka ir lidojušas šķembas un šis patvērums ir pasargājis cilvēkus.
Pateicīgi un pieraduši pie briesmām
Hersonā un visā tās reģionā līdzās Iljas veidotajām patvertnēm izvietotas vēl desmitiem citu. Arī Hersonas autobusa pieturā, kur jau bijuši upuri.
"Jā, tieši šeit pirms trim mēnešiem atlidoja lādiņš. Bija apšaude ar "Gradiem". Kopumā bojā gāja septiņi cilvēki, bet trīs uzreiz," pastāstīja Hersonas apgabala kara administrācijas pārstāvis Oleksandrs Tolokoņņikovs.
Vietvara par patvertnēm ir ļoti pateicīga un priecīga par katru dzīvību, ko šādi izdodas nosargāt. "Redziet – te netālu ir pazemes pāreja, un, ja nu kas, cilvēki steidzās uz turieni. Bet, cilvēki mums arī pie briesmām ir pieraduši, jūtas nesalaužami un sevi sargā retāk.
Uzmanīgāki ir tie, kuru ģimenēs kāds jau ir gājis bojā vai kuri paši savām acīm ir redzējuši, kā ievaino tuvinieku vai kā cilvēks mirst.
Tie patvertnes izmanto rūpīgāk. Bet mēs, protams, brīdinām un aicinām visus cilvēkus," pastāstīja Tolokoņņikovs.
Arī iedzīvotāji, kuri dienu dienā dzīvo apšaužu riskā un troksnī, par palīdzību ir pateicīgi.
"Šeit, uz stūra, vienu nolika, un tas ir ļoti labi, jo, kad te bija uzlidojums, cilvēki varēja patverties. Te ir ļoti atvērta vieta, ļoti vajadzīgs šāds risinājums," sacīja Hersonas iedzīvotāja Ina.
"Ļoti labi, ka ir to izdarījuši. Man pašam par laimi vēl nav nācies slēpties, bet es to ļoti atbalstu," sacīja Hersonas iedzīvotājs Leonīds.
Tikmēr Ilja savu darbu turpina. Interesi par viņa projektu izteikusi Taivāna, kas arī dzīvo nemitīgā kara ēnā. Bet Ilja uz atvadām LTV noteica:
"Mans mērķis, es teikšu atklāti, es katru dienu vēlos, lai šīs projekts pēc iespējas ātrāk beigtos…"
