Jaunu uzbrukumu fonā likvidē iepriekšējo sekas
Jaunais gads Kijivā sagaidīts klusi, bet otrdienas rītā turpinās ļoti spēcīgs uzbrukums Kijivai – ik pēc brīža ir ļoti spēcīgi blīkšķi, strādā pretgaisa aizsardzība, un sprādzieni ir tik skaļi, ka tie iedarbina automašīnu signalizāciju. Kopumā šorīt Kijivā rīb kā kaujas laukā.
Savukārt gada pirmajā dienā Krievija uzbruka Ukrainai ar 90 "Šahed" droniem, nogalinot un ievainojot vairākus cilvēkus dažādās pilsētās, uzbrukumi turpinās arī šodien.
Otrdienas rītā Krievija raķešu triecienos uzbruka divām lielākajām Ukrainas pilsētām, nogalinot vienu cilvēku un vairākus desmitus ievainojot. Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs paziņoja, ka Krievijas raķešu triecienos Harkivā nogalināta sieviete un vēl 41 cilvēks ievainots.
"Biju istabā. Vecmāmiņa sēdēja gaitenī. Kamēr mēs pulcējāmies, notika otrs sprādziens, un viss lidoja pa gaisu. Mani piespieda ar durvīm. Tad vēl divi sprādzieni. " stāstīja Harkivas iedzīvotājs Dimitrijs. "Meklēju kaķi, dokumentus un savas zāles"
"Es mēdzu jokot, ka šī ir mana mazā drošības saliņa. Viņi nesen trāpīja administrācijas ēkā un pēc tam Plaza Hotel. Un tagad mūsu ēka izrādījās nākamā," tikmēr stāstīja Harkivas iedzīvotāja Anastasija.
Savukārt Kijivā raķešu triecienos cieta pieci rajoni un ievainoti vismaz 20 cilvēki, no kuriem 19 nogādāti slimnīcā, apstiprināja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. Kijivā vairākos rajonos traucēta ūdens un elektroapgāde.
Ukrainas amatpersonas ziņo, ka pretgaisa aizsardzība ir notriekusi palaistās raķetes, tomēr to atlūzas ir nodarījušas postījumus. Ukrainas Gaisa spēki otrdienas rītā paziņoja, ka pacēlušies 16 Krievijas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95MS".
Vienlaikus šajās dienās turpinās 29. decembra uzbrukumu postījumu novēršana. Jāatgādina, ka aizvadītā gada izskaņā Krievija veica vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, palaižot 158 dažādas raķetes un dronus. Ukraiņiem izdevās notriekt 114 no tiem, bet postījumi bija lieli – cieta daudz dzīvojamo māju, skolas, slimnīcas, dzemdību nams un citas ēkas. Savukārt Kijivā smagākie postījumi nodarīti kādā noliktavā, kurā tobrīd atradās daudz cilvēku.
Drupu atrakšana turpinās vairākas dienas, 1. janvārī atrakti piecu cilvēku līķi, līdz ar to kopumā 29. decembra uzbrukumā Kijivai nogalināti 29 cilvēki, vēl 30 ievainoti. Šis ir lielākais nogalināto cilvēku skaits vienā uzbrukumā galvaspilsētai kopš vispārējā iebrukuma sākuma.
1. janvāris Kijivā bija kā sēru diena, pieminot 29. decembrī nogalinātos.
Otrdienas rītā Krievijas droni sasniedza arī Ukrainas Rietumu -Ļvivas apgabalu, kur arī to atlūzām krītot, bojātas vairākas ēkas, un izcēlušies ugunsgrēki.
Jaungada naktī Krievija ir intensīvi raidījusi kaujas dronus "Shahed". Lielāko daļu Ukrainas armijai ir izdevies notriekt. Īpaši apšaudīts Harkivas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabals.
"Vairāk ieroču ir tas, kas Ukrainai ir vajadzīgs, un, tie vairāk būs arī jāsaražo pašiem" tā, uzrunājot iedzīvotājus gadu mijā, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Nākamgad ienaidnieks izjutīs, ko nozīmē vietējās produkcijas dusmas. Mūsu ieroči, mūsu aprīkojums, artilērija, šāviņi, mūsu droni, mūsu jūras sveicieni ienaidniekam un vismaz miljons bezpilota lidaparātu. To visu mēs dāsni izmantosim uz sauszemes, debesīs un, protams, jūrā, mūsu Melnajā jūrā," sacīja prezidents.
Vienlaikus Zelenskis norādīja, ka ukraiņu tauta ir kļuvusi vel stiprāka par spīti tam, ka nav zināms, ko nesīs Jaunais gads un aicināja Rietumu partnerus turpināt sniegt atbalstu.
Savukārt Putins, slimnīcā tiekoties ar ievainotajiem Krievijas karavīriem, draudējis, ka Uzbrukumi Ukrainai būšot vēl smagāki pēc tam, kad nedēļas nogalē Ukraina īstenoja triecienus militārajiem objektiem Krievijas Belgorodas apgabalam.
Jauno gadu sagaida klusi, prognozē smagu gadu
Drošības apsvērumu dēļ nekādi lieli publiski pasākumi ne Vecgada pēdējā dienā, ne Jaunā gada pirmajās dienās nenotiek. Kijivā komandantstunda ir no pusnakts līdz plkst. 5 no rīta, cilvēki bija aicināti to ievērot un nesagaidīt Jauno gadu uz ielas.
Kopumā vairums cilvēku arī ieklausās amatpersonu norādēs. Kijivas centrā Jaungada sagaidīšana notika pavisam klusu – mājās pie televizoriem. Arī noskaņojums cilvēkiem ir ļoti dažāds. Ir cilvēki, kas vispār neko nesvin, jo nav svētku sajūtas vai ģimenē kāds tuvinieks ir kaujas laukā, tāpēc svinēs tikai tad, kad beigsies karš.
Bet ir cilvēki, kas ļoti sarežģītos apstākļos, piemēram, ciemos frontes pievārtē, kur nav ne elektrības, ne ūdens, vienalga sanāk kopā pie izrotātas eglītes un par spīti visam kopīgi pavada veco gadu.
Arī Kijivā 1. janvārī daudz cilvēku pulcējās pie pilsētas galvenās eglītes Sofijas laukumā, bet organizēti pasākumi nenotika.
Ar kādām sajūtām sagaidījāt Jauno gadu?
Sieviete Voļa : "Šis gads bija tik sarežģīts, ka es pārstāju reflektēt. Vispār. Tas ir tāds režīms, ekonomējot sajūtas, enerģiju, emocijas, lai saglabātu sevi sarežģītos apstākļos."
Ņina: "Sajūtas ir dažādas, bet dominē uzvaras sajūtas. Mums gribas novēlēt mūsu varonīgajiem karavīriem uzvaru, un mēs viņus atbalstīsim! Mēs esam par Ukrainu."
Kāds, jūsuprāt, būs šis gads Ukrainai?
Ņina: "Tas būs smags, bet mēs ceram uz atbalstu no Eiropas valstīm, Baltijas valstīm. Ļoti liels paldies, ka jūs pieņēmāt mūsu cilvēkus, mūsu bērnus un palīdzat viņiem. Es pati esmu skolotāja, un mūsu bērni mācās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ir ļoti patīkama vietējo iedzīvotāju attieksme pret viņiem, tāpēc esmu ļoti, ļoti pateicīga valstīm, kas mums palīdz."
Voļa: "Man ir vēlēšanās, kā mums visiem valstī ,– lai viņš [Krievijas vadonis Vladimirs Putins] nosprāgtu!"
Boriss: "Ukrainai šis būs smags gads. Teikšu jums vienu – ukraiņu sirdīs ir cerība par gaišu nākotni, laimīgu nāciju un laimīgiem cilvēkiem. Ukraiņi šobrīd ir cerība visai pasaulei, ka karš neienāks arī viņu mājās."
Iedzīvotāji prognozē smagu gadu, taču nezaudē cerības, ka visus izaicinājumus pārvarēs.
Salīdzinot, kā ukraiņi sagaidīja 2023. un 2024. gadu, redzams, ka ukraiņi ir kļuvuši stiprāki. Krievijas vispārējā iebrukuma pirmajā gadā, vēlā rudenī ziemā bija smagi uzbrukumi Ukrainas pilsētu infrastruktūrai un trūka elektrības. Iepriekšējo gadu miju daudzi Kijivā un citās pilsētās sagaidīja apstākļos, kur elektrība diennaktī bija vien aptuveni četras stundas, bija problēmas arī ar ūdensapgādi un siltumu. Taču šo gadu miju ukraiņi sagaidīja gaišā pilsētā, kur nav elektrības atslēgumu, ir siltums un ūdens.
Ukraiņi ar sabiedroto atbalstu ir kļuvuši stiprāki un tagad var nosargāt savas pilsētas labāk, neskatoties uz to, ka necilvēcīgie masu uzbrukumi turpinās.
Zelenskis: Ukraiņi ir stiprāki par teroru
To, ka ukraiņi ir stiprāki kara otrajā gadā, savā gadu mijas uzrunā atzīmēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš atgādināja, ka 2022. gada 24. februārī, sākoties pilna apmēra iebrukumam, daudzi neticēja, ka Ukraina pret Krievijas armiju noturēsies pat nedēļu, bet ne vien noturējās – izdzīvoja visu 2022. un 2023. gadu un arī atkaroja lielu daļu Krievijas karaspēka ieņemto teritoriju un katru dienu turpina cīnīties par katra savas zemes kvadrātmetra atbrīvošanu.
Uzrunā Zelenskis pauda pateicību Ukrainas cilvēkiem, kas noturējās un dara visu iespējamo, lai Ukraina izdzīvotu un padzītu ienaidnieku. Visiem tiem, kas šobrīd savas dzīves nolikuši "uz pauzes", atlikuši ierastās lietas uz laiku pēc kara, bet tagad dara visu, lai Ukraina uzvarētu. Arī visiem tiem, kas atgriezušies Ukrainā, ka izvēlējušies būt nevis bēgļi, bet cīnīties par savu valsti.
"Karš mums daudz ko iemācīja, daudz ko parādīja, daudz ko nodarīja, izmainīja mūs. Karš diemžēl izšķīra ģimenes, paņemot dēlus un meitas, un vienlaikus apvienoja mūs vienā lielā ģimenē. 24. februārī mēs izdarījām izvēles. Un sausa, bezkaislīga patiesība ir, ka šīs izvēles bija dažādas. Kāds palika šeit, Ukrainā, kāds bēga, kāds tika bloķēts, kāds veda ārā bērnus, kāds devās uz fronti, kāds glāba citus, kāds glāba savu ģimeni. Kāds izbrauca un palika tur, bet kāds izbrauca un atgriezās mājās Ukrainā," sacīja Zelenskis.
Prezidents pauda pateicību arī tiem iedzīvotājiem okupētajās teritorijās Ukrainā, kas joprojām tic Ukrainas uzvarai, un pauda pārliecību, ka ukraiņu tauta ir nesalaužama.
"Šā gada laikā Ukraina piedzīvojusi 6000 gaisa trauksmes. Gandrīz katru nakti cilvēki modās no sirēnām, devās uz patversmēm, sargājot savus bērnus no ienaidnieka raķetēm un droniem. Mūsu pretgaisa aizsardzības spēki strādāja katru nakti un katru dienu, varonīgi sargājot Ukrainas debesis, lai mēs 6000 reižu varētu dzirdēt gaisa trauksmes beigas un atgrieztos virszemē, uzkāptu augšā un paskatītos debesīs, un vēlreiz apliecinātu – ukraiņi ir stiprāki par teroru!" akcentēja Zelenskis.
"Lai cik raķešu ienaidnieks palaistu, lai cik zemiski, nežēlīgi un masīvi šie uzbrukumi būtu, cenšoties mūs salauzt, iebiedēt un padzīt pazemē, mēs vienalga celsimies! Jo tas, kurš nes elli uz mūsu zemi, kādu dienu redzēs to no sava loga," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Apkopotie dati liecina, ka kopumā kopš 2022. gada 24. februāra Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 1360 raķetēm un turpat 4000 "Šahed" dronu. Atbilstoši Ukrainas gaisa spēku datiem, ukraiņiem notriekt izdevies 85% no šiem lidojošajiem gaisa mērķiem, kas iespējams, pateicoties sabiedroto dotajām pretgaisa aizsardzības iekārtām.
Izaicinājumi šogad – ienaidnieka padzīšana, finanšu un ieroču trūkums
Lielākais izaicinājums – iebrucēja padzīšana – nav mainījies. Šo gadu ukraiņi sagaida ļoti sarežģītos apstākļos – frontē turpinās ļoti smagas kaujas, bet tādu lielu izrāvienu uz priekšu nav nevienai no pusēm .
Vienlaikus jauno gadu Ukraina sagaida ļoti sarežģītos finansiālos apstākļos. Par solīto atbalstu 60 miljardu dolāru apmērā nav nobalsojusi ASV un arī Eiropas Savienība kavējas ar solīto 50 miljardu eiro atbalstu.
Ir bijuši dažādi lēmumi par salīdzinoši mazākiem atbalsta pasākumiem, bet, kā šajās dienās laikrakstam "Financial Times" pauda Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko –
ja rietumvalstis kavēsies ar atbalstu Ukrainai šā gada sākumā, tad Ukraina var būt spiesta aizkavēt algu un pensiju izmaksu 12 miljoniem cilvēku.
Pēc ministres sniegtās informācijas, naudas trūkuma dēļ varētu tikt kavēta algu izmaksa aptuveni 500 tūkstošiem valsts pārvaldē strādājošo, 1,4 miljoniem skolotāju un 10 miljoniem pensionāru. Kopumā šogad Ukrainai, lai segtu valsts budžeta vajadzības, ir nepieciešams 37 miljardu dolāru liels ārvalstu atbalsts, jo visi iekšzemes ienākumi tiek novirzīti armijas un aizsardzības vajadzību finansēšanai.
Sabiedroto solītais finansējums ir nepieciešams arī militārajai jomai – jau gada nogalē pienāca ziņas no frontes, ka situācija ir ļoti sarežgīta, trūkst artilērijas lādiņu. Ukraiņi ļoti gaida palīdzību, tajā skaitā lielas cerības liek uz F-16 lidmašīnām, kas varētu sniegt ilgi gaidīto atbalstu Ukrainas armijai arī gaisa telpā.
Papildus vēl arī iekšpolitiski ukraiņus sagaida lieli izaicinājumi,piemēram, pārvarēt iekšējās nesaskaņas, kas pēdējā laikā vairāk iezīmējas starp prezidentu un bruņoto spēku vadību.
Ukrainas armijai nepieciešami papildspēki – publiski nosaukts, ka vajadzīgs vismaz pusmiljons papildu karavīru, bet izskatās, ka neviens šobrīd īsti negrib uzņemties līderību šī jautājuma risināšanā.
Ukrainas frontē šobrīd cilvēki karo jau turpat divus gadus no vietas, daudzi brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt Ukrainu, nevis tika iesaukti mobilizācijas procesā, un viņu tuvinieki tagad arvien skaļāk prasa iespēju karavīriem demobilizēties. Bet tas nozīmē, ka vietā ir jāsagatvo jauni karavīri, un tas ir jautājums par to, kur un kā viņi tiks iesaukti, apmācīti.
Šie visi ir ļoti lieli iekšpolitiski izaicinājumi Ukrainai, jo pirmais vilnis, kad cilvēki brīvprātīgi pieteicās karot, ir pagājis, un tagad ir jaātrod risinājums, kā iesaukt armijā lielu skaitu jaunu cilvēku. Šie varētu būt ļoti nepopulāri, bet Ukrainas kaujaspējām vajadzīgi lēmumi.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
