Vēlēšanu urnas uzstādītas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, tajā šo apgabalu teritorijas daļā, ko okupējusi Krievija. Kopā ar Krimas pussalu, ko Kremlis anektēja 2014. gadā, tie veido gandrīz piekto daļu Ukrainas teritorijas. Maskava ar šo vēlēšanu palīdzību vēlas nostiprināt savu ietekmi tās pašpasludinātajās "jaunajās teritorijās".
Visi okupēto vai daļēji Krievijas kontrolē esošo apgabalu gubernatori kandidē ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstu, jo pēdējos mēnešos viņi ar skaļiem paziņojumiem pievienojās Kremļa varas partijai "Vienotā Krievija". Opozīcija šajās vēlēšanās ir teju nemanāma.
Dati, ko augusta sākumā publicēja Kremļa kontrolētā sociālo aptauju kompānija, liecināja, ka "Vienotās Krievijas" kandidāti visos četros reģionos iegūs vismaz 80% balsu.
Tikai puse no šīs partijas kandidātiem Hersonas un Zaporižjas apgabalos ir vietējie iedzīvotāji – pārējie ir no Krievijas, liecina Krievijas neatkarīgās ziņu vietnes "iStories" dati.
"Vēlēšanas" ilgs gandrīz divas nedēļas un noslēgsies 10. septembrī, kad par vietvarām balsos pašā Krievijā. Šāds ilgāks vēlēšanu laiks ir nepieciešams, lai samazinātu apdraudējumu vēlētājiem, apgalvoja četros okupētajos reģionos ieceltās Krievijas varas iestādes.
Doneckas apgabala ostas pilsētā Mariupolē, ko Krievija ieņēma 2022. gada maijā pēc vairāku mēnešu ilga aplenkuma, vēlēšanu iecirknis ierīkots kāda daudzdzīvokļu namu kompleksa pagalmā, novēroja ziņu aģentūra "Reuters".
Iedzīvotāju pulciņš izgāja ārā, nobalsoja un uzrādīja amatpersonām savas tikko saņemtās Krievijas pases. Notikuma vietu apsargāja policija.
Šajās vēlēšanās nav ne vēlētāju, ne kandidātu sarakstu, aģentūrai "Reuters" pastāstīja trimdā mītošais Mariupoles likumīgais mērs Vadims Boičenko:
"Ir skaidrs, ka cilvēki neuzticas šim procesam, kas arī būtu jāsauc par fiktīvām vēlēšanām," secina Boičenko.
Viņš arī piebilda, ka sagaida to pašu ko pagājušogad, kad okupētajās teritorijās notika "balsojums" par to pievienošanu Krievijai:
"Viņi (Krievijas ieceltās amatpersonas) staigās no dzīvokļa uz dzīvokli, kā to darīja iepriekš, un runās ar cilvēkiem. Netālu stāv divi karavīri ar automātiem, un viņi stāsta cilvēkiem, ka viņiem ir jābalso."
Ceturtdien "balsošana" sākās arī Zaporižjas apgabalā. Krievijas ieceltais apgabala gubernators Jevgēnijs Balickis augustā Kremļa televīzijā demonstrētajās sarunās ar Vladimiru Putinu sacīja, ka "apgabals uzplauks no jauna un būs ar izteikti prokremlisku nostāju".
"Mēs esam pārliecināti, ka "Vienotā Krievija" vēlēšanās saņems tādu rezultātu, kādu tā ir pelnījusi," aģentūrai "Reuters" sacīja Balickis. Šobrīd aptuveni 80% Zaporižjas apgabala teritorijas kontrolē Krievija, bet ne pašu Zaporižjas pilsētu.
Pagājušajā gadā Maskava paziņoja, ka šajos četros apgabalos notikušajos un starptautiski neatzītajos "referendumos" lielākā daļa vēlētāju balsoja par to pievienošanu Krievijai.
Kremlis uzstāj, ka tam pieder četri Ukrainas apgabali, kurus tas anektēja aizvadītajā gadā un pilnībā vai daļēji kontrolē, kā arī 2014. gadā anektētā Krima.
Ukraina noraida šos apgalvojumus un uzsver, ka visi okupētie apgabali agri vai vēlu atgriezīsies Ukrainas kontrolē.
"Ukrainā nevar būt ilglaicīgs miers, ja valsts neatgūst kontroli pār Krimu, Donbasu un citām Krievijas okupētajām teritorijām," tā piektdien Itālijā notiekošajā biznesa forumā "European House Ambrosetti" vērtēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
