Sporta stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirtas kopš 2007. gada, lai sekmētu studējošo augstas klases sportistu iespējas apvienot studijas ar sportiskās meistarības izaugsmi.
Pieteikties stipendijai tika aicināti visu Latvijas izlašu sportisti, kuri studē akreditētā augstākās izglītības iestādē un startē sporta veidos, kuru starptautiskās federācijas ir Starptautisko sporta federāciju ģenerālās asociācijas biedri vai atzītas Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Stipendiju piešķiršanas kritēriji nenodala budžeta vai maksas, pilna vai nepilna laika studiju programmas, tomēr studiju ilgums nedrīkst pārsniegt studiju programmas apguvei paredzēto laika periodu.
Stipendiju ieguvēji pārstāv 21 sporta veidu, viņu vidū visvairāk – astoņi – ir florbolisti, septiņi vieglatlēti, pa četriem orientieristiem un smaiļotājiem, divi – handbolisti.
Lielāko - 1500 eiro - sporta stipendiju 2019./2020. akadēmiskajā gadā piešķīra distanču slēpotājam Raimo Vīgantam (Latvijas Universitāte), skeletonistam Kristam Netlauam (Rīgas Tehniskā universitāte), cīkstonei Anastasijai Grigorjevai (Daugavpils Universitāte) un smaiļotājam Aldim Artūram Vildem (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).
Brīvā stila cīkstone, daugavpiliete Grigorjeva ir četrkārtējā Eiropas čempione un divu pasaules čempionātu bronzas medaļu īpašniece un olimpisko spēļu dalībniece , kas atgriezusies lielajā sportā pēc bērna piedzimšanas. Anastasijai pašlaik rit pēdējais - trešais kurss, tad prakse un maģistra darba aizstāvēšana. Grigorjeva atklāja, ka, studējot valsts budžeta programmā, piešķirto naudu var novirzīt sportiskajai sagatavotībai, un Daugavpils Universitāte nāk viņai šajā ziņā pretim.
Visvairāk stipendiju ieguvēju studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē – katrā pa 12, Latvijas Universitātē – septiņi, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – trīs, Rīgas Stradiņa universitātē – divi, Daugavpils Universitātē, Biznesa vadības koledžā, Banku Augstskolā un Vidzemes Augstskolā – pa vienam.
Pirms sešiem gadiem Patriks Gailums izcīnīja bronzas medaļu Eiropas Jaunatnes olimpiādē šķēpa mešanā, par četriem metriem uzlabojot savu personisko rekordu. 201 centimetru garais puisis studē Rīgas Tehniskajā universitātē, ir Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes trešā kuras students tāda paša nosaukuma bakalaura programmā. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ir pleca sajūta, jūt mācību spēku atsaucību, un sportists ir arī gandarīts, ka stipendiju saņem jau otro reizi. Gailums atklāja, ka RTU ir ļoti pretimnākoša sportistiem:
“Tehniskā universitāte uzskata savus sportojošos studentus par vērtību augstskolā.”
Skrituļslalomists Dāvis Zvejnieks no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas teica, ka Skandināvijas un vairākās Eiropas valstīs viņa disciplīnas pārstāvjiem ir daudz pielāgotākas iespējas sportot, pirmkārt jau vairāk sporta skolu un arī garāki brīvlaiki. Zvejnieks uzskata, ka sportista karjera un izglītība ir savienojuma, un jāņem vērā, ka sportista karjera kādā brīdī beidzas un izglītība noteikti ir vajadzīga.
Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einārs Fogelis atzina, ka tie augstas klases sportisti, kuri spēj apvienot lielo sportu ar izglītības apgūšanu, noteikti pēc sportošanas atrod sevi arī citā līmenī. Fogelis pauda cerību, ka šie cilvēki vēlāk atgriezīsies sportā un dos pienesumu sporta attīstībā, strādājot dažādās jomās.
Sporta stipendiju finansēšanas avots ir valsts (Izglītības un zinātnes ministrijas) budžeta līdzekļi. Lēmuma pieņemšanā valde pamatojas uz Sporta stipendiju komisijas rekomendāciju, kas izstrādāta, vērtējot sportistu sekmes un sportiskos sasniegumus pēdējā gada laikā.
LSFP Sporta stipendiju komisijas sastāvā darbojas pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Latvijas Olimpiskās vienības.
