Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents Einars Fogelis sacīja, ka lielākie ieguvēji no infrastruktūras attīstības būs peldēšanā un vieglatlētikā. Vairāk naudas ir piešķirts arī sporta federācijām, tostarp tām, kuru sportisti ir uzrādījuši labus rezultātus. Piemēram, vairāk naudas nekā iepriekš būs kanoe un airēšanai.
Attiecībā uz augstas klases sportu, Fogelis uzsvēra, ka skats ir vērsts jau uz Tokijas vasaras olimpiskajām spēlēm 2020.gadā, jo darbi ziemas spēlēm Dienvidkorejā jau ir pusē.
Fogelis gan akcentēja, ka ir jāgatavo augstas klases speciālisti, kas spētu pienācīgi sagatavot labākos Latvijas atlētus. Ne velti vairāki Latvijas vadošie sportisti - cīkstone Anastasija Grigorjeva, vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī citi - strādā ar ārzemju treneriem un daudz laika pavada ārpus Latvijas, kur trenējas.
No otras puses, daļa Latvijas treneru strādā ārpus Latvijas, jo tur ir lielākas algas. Šajā ziņā gan arī ir sperts solis uz priekšu. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs uzsvēra, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, sporta treneriem ir paredzēts par trim miljoniem eiro vairāk.
To, ka ir nepieciešams ieguldīt naudu treneru attīstībā, uzsvēra arī žurnālists Armands Puče. Tiesa, neaizmirstot no viņiem prasīt augstāku rezultātu. Kopumā, kā norādīja Puče, Latvija spēj nodrošināt labākajiem sportistiem augstas klases apstākļus, attīstās reģionāli sporta centri, kas arī ir virziens pareizajā virzienā. Daudzas citas valstis ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu Latviju varētu apskaust, norādīja žurnālists.
