Krievijai divās olimpiskajās spēlēs liedz startēt zem valsts karoga

Nākamajās divās olimpiskajās spēlēs un divus gadus jebkādos pasaules čempionātos Krievijas sportistiem būs liegta iespēja startēt zem savas valsts karoga, liecina Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas (CAS) ceturtdien publicētais spriedums. Divus gadus Krievijai arī aizliedza rīkot augstākā līmeņa sporta sacensības.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas sportisti un komandas augstākā līmeņa sacensībās drīkstēs startēt, bet nepārstāvēs valsti 
  • Arbitrāža sankciju termiņu no sākotnēji noteiktajiem četriem gadiem samazināja uz pusi 
  • Krieviju sodīja par krāpšanos ar dopinga analīžu rezultātiem
  • Arbitrāža lietu izskatīja trīs dienas novembrī, lēmumu paziņoja 17.decembrī
  • Arbitrāžas lēmums ir būtisks Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un sporta veidu federācijām

Krievijas sportisti drīkstēs startēt gan 2021.gadā Tokijas olimpiskajās spēlēs gan gadu vēlāk Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules čempionātos un 2022.gada Pasaules kausa finālturnīrā futbolā, ja izlase tam kvalificēsies. Tomēr

sportistu dalība nedrīkstēs tikt saistīta ar Krievijas valsts pārstāvēšanu.

Centienos arbitrāžā panākt starptautiskajā sporta apritē četru gadu diskvalifikācijas atcelšanu Krievijai bija pieticīgi panākumi, jo Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) noteiktās soda sankcijas paliek spēkā, tiesa, tās būs spēkā tikai divus gadus. Juridiska spēkošanās par Krievijas sodīšanu valsts atbalstītas dopinga sistēmas lietā ilgst jau piekto gadu.

Trīs tiesnešu sastāvā CAS novembrī četras dienas ilgušā izskatīšanā vērtēja, vai Krievijai par valsts atbalstītas dopinga sistēmas uzturēšanu piespriestais sods ir taisnīgs un atbilstošs. 

CAS lēmums ir būtisks Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) un sporta veidu federācijām, lai pieņemtu pamatotu nostāju attiecībās ar Krieviju. 

Formāli jautājums bija par WADA lēmumu 2019. gada decembrī atzīt Krievijas Antidopinga aģentūru (RUSADA) par neatbilstošu pasaules Antidopinga kodeksam. Praktiski tas nozīmē, ka, WADA lēmumam paliekot spēkā, Krievijai četrus gadus olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules čempionātos būtu liegts startēt zem sava karoga, bet valstī nedrīkstēs rīkot augstākā līmeņa starptautiskas sacensības. Krievijas funkcionāriem arī uz soda termiņu liegs ieņemt vadošus amatus starptautiskās sporta organizācijās. 

RUSADA tika atzīta par neatbilstošu, jo WADA konstatēja veiktas manipulācijas ar dopinga analīžu rezultātiem Krievijas antidopinga organizācijas datubāzē. WADA lūdza nodrošināt publisku lietas izskatīšanu, tomēr tā nenotika, jo ne visas lietā iesaistītās puses piekrita atklātam procesam.

Arbitrāžas process risinājās novembrī jauktā formātā, daļai juristu piedaloties klātienē, bet citi dalībnieki iesaistījās videokonferences pieslēgumā. 

Bijušais Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs WADA noteikto sodu raksturoja kā "hroniskas pretkrieviskas histērijas" rezultātu. Savukārt WADA prezidents Vitolds Baņka ir pārliecināts, ka viņa vadītās organizācijas lēmums sarežģītajā Krievijas lietā bija pareizs. 

RUSADA arī jāsamaksā Pasaules Antidopinga aģentūrai 1,27 miljoni dolāru (1,04 miljoni eiro) par neatbilstības izraisītajiem izdevumiem, kā arī 400 000 Šveices franku (369 000 eiro) WADA juridisko tēriņu segšanai. 

Līdzās WADA un RUSADA kā trešās puses arbitrāžas lietā piedalījās gan SOK un Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, gan Krievijas Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) un citas organizācijas, kā arī individuāli sportisti.

KONTEKSTS:

Jautājums par Krievijas lomu valsts uzturētas dopinga sistēmas uzturēšanā ir aktuāls jau piekto gadu. Bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs 2016. gada maijā informēja par Krievijas grandiozo dopinga afēru 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs.

SOK neatsaucās WADA aicinājumam aizliegt Krievijas dalību 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, taču gadu vēlāk nolēma neļaut Krievijas sportistiem zem savas valsts karoga startēt Phjončhanas ziemas olimpiādē. 

WADA 2018. gada septembrī atcēla RUSADA neatzīšanu, lai gan tobrīd nebija saņēmusi piekļuvi Maskavas laboratorijas datiem. Vēlāk WADA laboratorijas datus saņēma, taču konstatēja tajos veiktas manipulācijas, tādēļ 2019. gada decembrī nolēma Krieviju uz četriem gadiem atstādināt. Savukārt RUSADA nolēma WADA lēmumu pārsūdzēt arbitrāžā.

Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas lēmums (angļu valodā) 

Dokumenti

CAS spriedums.pdf

Lejuplādēt

159.74 KB

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt