Lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, IZM ieskatā tuvākā gada laikā Latvijā ir jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā.
Analizējot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, IZM jau iepriekš identificēja vairākus trūkumus, tai skaitā nestabilitāti un neprognozējamību ilgtermiņā, regulārus papildu finansējuma pieprasījumus un līdzekļu pārdales, privātā sektora atbalsta neprognozējamību, sporta nozares atbalstam paredzētā publiskā finansējuma sadrumstalotību starp dažādām nozaru ministrijām, sazarotu budžeta administrēšanas sistēmu nevalstisko sporta organizāciju līmenī, kā arī atsevišķu funkciju un uzdevumu pārklāšanos.
“Mums ir rūpīgāk jāizturas pret nodokļu maksātāju naudu, tādēļ ir pēdējais brīdis, lai sakārtotu finansējuma piešķiršanu nevalstiskajām sporta organizācijām un šādi tās beidzot atbilstu valsts pārvaldes iekārtā noteiktajiem efektivitātes un finanšu caurspīdīguma principiem," paskaidroja Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Savukārt IZM parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš pauda, ka sarunu laiks ir beidzies, un nevalstiskajām sporta organizācijām, kas saņem IZM finansējumu, tiek dots gads, lai vienotos par konsolidāciju.
Arī Valsts kontrole ir konstatējusi vairākas nepilnības, norādot, ka pastāvošais sporta nozares finansējuma modelis, kurā sporta federācijas saņem finansējumu no vairākiem avotiem vienlaicīgi, rada risku, ka federācijas finansējumu var saņemt dubultā. Revīzijā arī konstatēts, ka vairākas no pārbaudē iekļautajām sporta federācijām, atskaitoties par saņemtā finansējuma izlietojumu gan Latvijas Olimpiskajai komitejai, gan Latvijas Sporta federāciju padomei, pievienoja atskaitēm vienus un tos pašus izdevumu attaisnojuma dokumentus, tā saņemot finansējumu dubultā apmērā. Valsts kontrole ir aicinājusi IZM, izstrādājot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeļa maiņu, ņemt vērā revīzijā konstatētos trūkumus sporta finansēšanas organizācijā.
Lai novērstu trūkumus, jau 2020. gadā tika veiktas vairākas būtiskas izmaiņas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā, kas tika turpinātas arī 2021. gada pirmajā pusgadā. Arī IZM izstrādāto Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projekts paredz nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa reformu, būtiski samazinot nozarei paredzēto valsts līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprinot atzīto sporta federāciju lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā.
Lai novērstu konstatētos trūkumus sporta finansēšanas un pārvaldības sistēmā, tuvākā gada laikā Latvijā būtu jānotiek nevalstisko sporta organizāciju konsolidācijai, izveidojot sporta organizāciju apvienību, kurai valsts varētu deleģēt būtiskas funkcijas sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības jomā, pauda IZM.
Kurš no vairākiem iespējamajiem konsolidācijas modeļiem tiks izvēlēts, tas ir Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju, kā arī esošo sporta organizāciju apvienību kompetencē. Tomēr IZM vēlas, lai visos jautājumos, kas skar olimpisko un neolimpisko sporta federāciju gan individuālajos, gan komandu sporta veidos intereses, valstij būtu viens sadarbības partneris. Ņemot vērā paralimpiskā sporta specifiku, IZM ieskatā Latvijas Paralimpiskā komiteja konsolidācijas procesā var netikt iesaistīta, bet arī tas ir nevalstisko sporta organizāciju sarunu jautājums.
Ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī nebūs novērsta, ministrija no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi un nodrošinās finansējuma piešķiršanu sporta federācijām pēc vienotiem principiem un saskaņā ar vienotiem finansēšanas kritērijiem, neiesaistot procesā sporta organizāciju apvienības.
