Jaunā Sporta likuma tapšana kavējas, finišs plānotajā laikā kļūst nesasniedzams

ĪSUMĀ:

Lai sporta attīstības uzdevumi un mērķi būtu vienuviet, kā arī lai visi par to būtu informēti pēc iespējas ātrāk, nepieciešams izstrādāt jaunas vadlīnijas. Ar cerībām apveltītais, bet novecojušais Sporta likums mazliet sašļucis turpina funkcionēt. Teju kā aizsēdējies vienā klasē divus gadus, jo laiks iet uz priekšu, bet Sporta likums nemainās.

Diskusiju gadu laikā par izmaiņām likumā ir bijis daudz – lai arī ne regulāri, bet starp ikdienas uzvaru un zaudējumu virsrakstiem tāda tēma ir pavīdējusi. Tagad gan ir konkrēts uzdevums izstrādāt likumprojektu līdz 2024. gada 31. augustam.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietas pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts pastāstīja, ka iecerēts likumā noteikt izmaiņas sporta finansēšanas kārtībā un ir novatoriskas idejas kā to paveikt. Plānots arī atjaunot terminoloģiju, noteikt dažādu organizāciju funkcijas, interešu izglītības lomu un iespējas to finansēt. 

Pirmais darbs, kas izraisīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federācijas padomes (LSFP) lielu neapmierinātību, bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzņemšanās pašai sadalīt valsts finansējumu sporta veidu federācijām, nevis paļauties uz starpnieka palīdzību, kā tas notika līdz šim. Iepriekšējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pēdējā izdotajā deklarācijā diskusijas pirmo reizi pārvērtās reālā uzdevuma noteikšanā līdz 2024. gada jūnija beigām izstrādāt jaunu Sporta likumu. Tādu pašu mērķi izstrādāt jaunus noteikumus, amatā stājoties, izvirzīja arī Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Daugavietis ("Jaunā Vienotība").

Pērngad notika tikai divas Sporta likuma izstrādes darba grupas sēdes, jo tikai otrajā konkursa kārtā izraudzījās jauno IZM Sporta departamenta vadītāju Vladimiru Šteinbergu. Taču, nesasniedzot pārbaudes laika noslēgumu, ministrija ar Šteinbergu sadarbību neturpināja. Bez liekas vilcināšanās nākamajā dienā pēc sadarbības neturpināšanas ar Šteinbergu departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja amatā iecēla Juri Zīvartu, kuram normatīvo aktu veidošanā ir vairāk nekā desmit gadu pieredze. Viņš atzīmē, ka

jaunās sporta vadlīnijas darbosies kā jumta likums visām pārējām organizācijām, bet šobrīd esot liela sadrumstalotība.

"Nākamais aiz jebkura normatīvā akta sagatavošanas ir skaidrojošā daļa, lai visiem būtu skaidrs. Tāpēc maksimāli daudz cenšamies iesaistīt visas organizācijas, modernizēsim to tādā veidā, lai tiktu iesaistīti visi izteikt savus priekšlikumus," teica Zīvarts. "Tālāk jau ir darbs ar dažāda veida Ministru kabineta noteikumiem, lai šo iedzīvinātu praksē. Runa ir gan par finansēšanu kā tādu; pašvaldības, Olimpiskā komiteja, viņu funkcijas, kā finansējumu plūsma norisinās līdz pat sportistiem." 

Sporta likums tapa 12 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sports Latvijas dzīvesziņā ir kā ieausta vērtība, tāpēc likums bija nepieciešams arī šai nozarei. 2001. gada janvārī norisinājās ceturtais Latvijas Sporta kongress, kurā diskutēja par valsts sporta likumprojektu. Diskusijas pārvērtās darbos, un nākamā gada noslēgumā Saeima pieņēma 20 pantu garo likumu. Pašlaik tas ir novecojis un praksē redzami dažādi veidi, kā tas apiets. Viena no iecerēm jaunajā likumā ir novirzīt azartspēļu nodokļa daļu jauno sportistu attīstības programmām un tautas sportam.

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā ar pilnīgu azartspēļu reklāmas aizliegumu, kas gan tiek apiets ar dažādiem robiem likumā,

sacīja Daugavietis. Viņš atzina, ka ir federācijas un klubi, kas saņem finansējumu no azartspēļu uzņēmuma sporta bāra zīmola, tādējādi apejot likuma prasības. Daugavietis iestājas par iespējām azartspēļu uzņēmumiem iesaistīties sporta finansēšanā, bet ievērojot stingrus reklamēšanās ierobežojumus. 

Ministrijā iecerēts bez liekiem pārtraukumiem turpināt likuma izstrādi. Pusgadu amatā pavadījušais Šteinbergs atzīmēja, ka vilciens ir iekustināts, tam tikai jāturpina braukt. Šteinbergs uzsver, ka sistēmā ir nepieciešama dažādu ministriju efektīva sadarbība.

Iepriekšējās valdības deklarācijā Sporta likuma izstrādes līdzatbildīgās institūcijas bija Iekšlietu, Aizsardzības un Labklājības ministrijas, arī Veselības un Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienība un citas valsts institūcijas. Taču Ministru prezidentes Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") uzdevumu sarakstā pie Sporta likuma pārraudzīšanas ir palikusi tikai IZM un nevalstiskās organizācijas.

Darbu sarakstā finiša taisne pagaidām nav redzama.

Līdz šim Sporta likumā izlīdzējās ar veiktiem grozījumiem, taču, ja tie pārsniedz pusi satura, ir jāveido jauna likuma redakcija. Viena no darba grupas dalībniekiem ir LOK un tās juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis. Kopš pērnā gada vidus notiek darbs vai nu būtiskas grozījumu pakas, vai jaunas likuma redakcijas izstrādē, un salīdzinoši nesen nonāca pie praktiskas iesniegto priekšlikumu izskatīšanas. 

Priekšlikumi likuma izmaiņām galvenokārt nākuši no nevalstiskām organizācijām, arī sporta žurnālistiem. Saņemts aptuveni 200 ieteikumu, bet daudzi no tiem atkārtojas. Likuma izstrādes procesā piedalās arī Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte. Viņa atzīst, ka pašreizējais likums jau no sākta gala nav bijis atbilstošs komitejas darbības principiem. Latvijā ir vienīgā paralimpiskā komiteja pasaulē, kurai burtiski ir uzgrūsti visi pienākumi ar invaliditāti saistītiem sportistiem.

"Darbs pie Sporta likuma, man liekas, ir ievilcies, un tā riktīgi," teica Dadzīte. "Pagaidām arī nekas tā īsti nenotiek, bija kādas pāris tikšanās, ja nemaldos, septembrī, tad novembrī. Pašlaik bija kaut kāds priekšlikumu sūtīšanas laiks. Man ir sajūta, ka cilvēki paši nezina, ko viņi grib tajā likumā iekļaut. Viņi nesaprot, vai būvēt to likumu no jauna vai papildināt esošo."

Amizanti, ka likumā nekas vairāk par profesionālā sportista definīciju 21 gada laikā tā arī nav papildināts.

Sportisti arvien vairāk aktualizē sociālo garantiju jautājumu, lai pēc karjeras noslēguma saņemtu pienācīgu pabalstu.

Sporta veterānus atbalsta Latvijas Olimpiešu sociālais fonds. Lielākais pabalsts ir olimpiskajiem čempioniem 900 eiro mēnesī, bet mazākais – 200 eiro. Janvārī Saeimas Sporta apakškomisijā saņēma pētījumu par citu valstu piemēriem sportistu sociālo garantiju nodrošināšanā.

Sociālās garantijas ir viens no svarīgajiem punktiem, ko iekļaut likumā, uzsvēra LOK pārstāvis Keselis. Viņaprāt, vairāk jālūkojas uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, nevis sportistu vienreizēju tūlītēju finansiālu apbalvošanu. Jānodrošina sportistiem cieņpilnas vecumdienas, un viens risinājums varētu būt trešā līmeņa pensiju fonds, kur ieskaitītu arī būtiskas summas no sportistu karjerā saņemtajām naudas balvām, sacīja Keselis. 

Vienošanās par Sporta likuma pantiem būs ilgs process.

Darba grupu vada IZM pārstāvji, piedalās divi Saeimas Sporta apakškomisijas dalībnieki Dāvis Daugavietis un Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"). Tāpat darbā iesaistīta Sporta izglītības iestāžu direktoru padome, LSFP un LOK. Iepriekšējā darba sēdē netika izskatīta pat ceturtā daļa visu piedāvāto priekšlikumu. Dalībniekiem būs jādiskutē arī par Sporta fonda izveidi, kas varētu darboties līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds, valsts finansējumu saņemot no iekasētā akcīzes nodokļa.

Kā vienas problēmas risinājums būtu jāiekļauj arī obligātas peldētapmācības bērniem, taču, kā atzīst bijušais IZM sporta departamenta vadītājs Šteinbergs, komunikācijā ar ministrijas kolēģiem tapis skaidrs, ka piesātinātā skolas mācību programmā nav brīvas vietas peldēšanas stundām. Bijušais premjerministrs, tagad

Latvijas Hokeja federācijas vadītājs Aigars Kalvītis neredz vajadzību pēc jauna Sporta likuma, ja tajā nebūs atvēlēts lielāks finansējums sporta federācijām.

"Mēs varam rakstīt daudzus likumus un daudzas labas lietas uz papīra, bet lielākā problēma sportā ir katastrofāls naudas trūkums. Ja tam blakus neseko kāds finansējums, uz papīra jau var visu ko uzrakstīt," norādīja Kalvītis. "Tāpēc likums pats par sevi neatrisinās sporta problēmas. Ir labi uzrakstīt labu, jaunu, modernu likumu, bet, ja tam nav nekāda seguma, tam nebūs arī nekādas jēgas. Tas likums būs tāds pats kā vecais bez finansējuma."

Latvijas Radio jautājums, vai līdz 31. augustam likumprojekts būs izstrādāts, visiem aptaujātajiem sejā liek savilkt nepārliecinošas grimases. Vēlākais jaunnedēļ komisija sanāks atkārtoti un spriedīs par turpmākajiem darbiem. Priekšlikumu apjoms, LOK un LSFP apvienošana, arī olimpiskās spēles Parīzē ir faktori, kas var ietekmēt Sporta likuma izstrādi dinamiskā ātrumā. Daugavietis būs ļoti apmierināts, ja darbs likuma tapšanā tiks pabeigts līdz gada noslēgumam.