Sporta studija

Tuvojas pasaules hokeja čempionāts Rīgā, līdzjutēji bažījas par iespēju redzēt spēles

Sporta studija

Sporta studijas Naivais jautājums: Kas jāpaveic futbola izlasei, lai Latvija tiktu pie nacionālā stadiona?

«Patiesā Uzvara»: kas ir vissvarīgākais bērnu sportā?

Latvijas sports kā glīts ledusskapis bez pienācīga satura. Saruna ar LTV žurnālistu Reini Ošenieku

Latvijas Televīzija (LTV) turpina bērnu sporta sociālo projektu – iepriekš bija "Bērnu sporta uzrēķini", kur risināja to, kā vecāki pārmaksā par bērnu sportu. Turpinājums ir "Patiesā uzvara", lai izvērtētu, kas ir lielākās vērtības bērnu sportā. LTV sporta žurnālists Reinis Ošenieks sarunā "Sporta studijā" uzsvēra, ka mērķis ir veicināt sporta mīlestību, lai tā nepazustu neatkarīgi no sasniegto rezultātu līmeņa.

Dāvids Ernštreits: Patiesa uzvara – tas ir tavs atgriešanās sauklis "Sporta studijā". Par ko ir stāsts?

Reinis Ošenieks: Ja salīdzinām, cik daudzi no Latvijas iedzīvotājiem spēj izcīnīt medaļas olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātos, tas ir ļoti maziņš skaits. Ko no  tā iegūst sabiedrība? Popularitāti sporta veidam, iedvesmu, motivāciju, bet, ja paskatāmies uz tādu patieso uzvaru sabiedrības ziņā, tad patiesā uzvara būtu sakārtots bērnu sports, un tu sporto nevis līdz 18 gadiem, bet līdz 70–80 gadiem. Visa vide ir sakārtota, mīlestība pret sportu nezūd tad, kad neizdodas nopelnīt kādu lielu līgumu un turpināt profesionālo ceļu.

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"

Raksti LTV Sporta redakcijai

E-pasts: [email protected]

WhatsApp: +371 27001983

Mēs gribam veicināt sporta patieso jēgu un būtību, kam vispār ir nozīme, kāpēc ir vērts par sportu runāt, bet kāda ir situācija sabiedrībā? Mainoties valdībām, tie karogi tiek vilkti, esam skaļus saukļus dzirdējuši no dažādiem ministriem dažādos laikos...

Jā, tieši tā. Vairāk nekā 20 gadu garumā fiziskā sagatavotība tiek piesaukta bieži. Vai ir kaut kādi rezultāti? Domāju, ka nē. Pirms 10 gadiem – 2013. gadā – tā laika aizsardzības ministrs Artis Pabriks teica, ka "mūsu jaunatne ir ne tikai mazskaitlīga, bet arī aptaukojusies, nopīpējusies un pavisam nesportiska." 10 gadus vēlāk – šogad – iekšlietu ministrs Māris Kučinskis saka: "Par jauniešu sliktās fiziskās sagatavotības problēmu ir jābļauj!"  Nu, tad palīdzēsim bļaut.

Kučinska citātu atceros arī cita iemesla dēļ. Viņš pretnostatīja šo problēmu arī reformām izglītības jomā. Par šo tēmu noteikti varētu pastrīdēties, kurp iet vispārējā izglītībā arī sporta audzināšana. Tur varbūt nav galvenā problēma. Mēs redzam, ka profesionālais sports kāpj kosmosā, cilvēka spēju robežas arvien vairāk tiek pārsniegtas, bet, ja runā par tautas masām, tad ir pretējā virzība...

Ja skatāmies, kā Latvija izskatās un cik mēs esam sportiski aktīvi, tā nav tā labākā statistika.

Tajā pašā laikā, sazinoties ar Valsts ugunsdzēsības dienestu vai policiju, vai ar [bobsleja vadītāju] Zinti Ekmani, esmu speciāli sazvanījies par to, rezultāti fiziskajās atlasēs gan ir pretēji.

Tiek samazināti normatīvi visu laiku?

Jā. Iekšlietās tiek samazināts, lai tikai varētu paņemt cilvēkus darbā. Es gribētu to salīdzināt ar tādu kā ledusskapi. Pats galvenais taču ir ledusskapja saturs, ne tik daudz dizains. Šobrīd mums Latvijas sporta ledusskapis varētu būt tāds veclaicīgs, stilīgs, ar skaistu dizainu, bet magnētiņu tur ir diezgan daudz – ar olimpiskajām medaļām, ar NBA līgumiem, NHL līgumiem. Atverot vaļā un skatoties uz bērnu sportu, skatoties trakos rādītājus par fizisko sagatavotību, kad normatīvi visu laiku tiek pazemināti un tāpat tos nespēj izpildīt liels procents….

Gandrīz pele pakārusies tajā ledusskapī...

Striķītis ir nokārts, vēl nav pakārusies.

Mūsu kolēģi bija uz divām zemēm, Norvēģiju un Islandi, lai papētītu pieredzi tur. Kas tur ir iezīmējies un ko mēs no tā analizēsim?

Es domāju, ka pirmā reakcija ir: "Paga, paga, mēs te tagad…"

Atradāt, ar ko salīdzināt...

Ar divām naudīgām valstīm salīdzināsim? Norvēģija Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļu rekordskaitu. Man liekas, bija 39, kas ir rekords starp visām valstīm. Taču tur tā sportošana, pieeja sportam un bērnu sportam ir kardināli atšķirīga no tās, kādu mēs varbūt iztēlojamies. Islande bija pirmajās vietās statistikā par atkarībām – alkohols, cigaretes. Viņi tieši ar sportu ir palīdzējuši šos datus uzlabot. Savukārt Norvēģija... Es varbūt pārsteigšu kādu – iedomājamies, no rītdienas pasakām, ka turpmāk komandu spēlēs jūsu bērni piedalīsies turnīros, taču rezultāts netiks skaitīts. Protams, bērni paši pie sevis skaita, bet viņi nedrīkst priecāties. Visi saņem medaļas. Vecāki kafejnīcā tirgo pašu ceptās bulciņas, ietirgoto naudu pēc tam novirza komandām. Ir daudz šādu piemēru. Es nezinu, cik gadiem būtu jāpaiet, lai mēs Latvijā arī varētu pateikt, ka turpināsim šo ceļu, bet te ir svarīga loma vecāku iesaistei.

Tas ir princips – pēc iespējas vairāk bērnu cenšamies noturēt sportā, nevis domājam par elites sportistiem.

Piemēram, ja tu esi ļoti talantīgs, tu tāpat spēlēsi 12 minūtes basketbola laukumā katrā spēlē. Arī tas netalantīgākais tiks pie tām 12 minūtēm. Tur ir daudz lietu, ko varam paņemt vai vismaz domāt tajā virzienā, lai kaut ko mainītu.

Gribu tikai piebilst, ka mums ir visi mājās un mēs uz katru jautājumu uzdodam papildu jautājumu – cik tas maksā, zinot, ka tas notiek Norvēģijā un Islandē. Šis jautājums visu laiku ir arī mūsu galvā, bet ne vienmēr tas ir tieši saistāms.

Visus vecākus aicinu ziņot mums [email protected] vai arī "Whatsapp" uzrakstiet. Paliksiet anonīmi, bet mēs gribam sakārtot bērnu sportu, lai pēc gadiem 20–30 mēs jau runātu par tiem, kas izcīna medaļas, pateicoties nevis smagam darbam, bet tam, ka mums bija tāda masveidība un izkristalizējās īstie talanti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti