Taču Latvijā ir arī sportisti ar garīga rakstura traucējumiem – par viņiem runā maz, kā arī valsts līmenī uzmanība un atbalsts ir ļoti niecīgs.
No 17. līdz 25. jūnijam Berlīnē notika Speciālā olimpiāde. Tas ir starptautisks pasākums, kurā dažādos sporta veidos sacenšas vispasaules atlēti ar garīga rakstura traucējumiem. Arī Latvijas komanda piedalījās Speciālajā olimpiādē, kur kopumā 26 sporta veidos startēja 6500 sportistu no 190 valstīm.
Šajās sacensībās galvenais ir speciālo sportistu savstarpējā komunikācija, sevis apliecināšana un apzināšanās, ka vari konkurēt un būt līdzvērtīgs, tā stāsta ilggadējā bočas trenere un fizioterapeite Nadija Strazdiņa. Viņas vadītā bočas spēlētāju komanda šogad piedalījās sacensībās Berlīnē.
Boča ir spēle ar dažādu krāsu koka bumbām, spēlētāji cenšas tās aizmest pēc iespējas tuvāk mazākai koka bumbiņai laukumā.
Strazdiņa ieskicēja, cik sarežģīts un pacietību prasošs ir ikdienas treniņprocess bočas spēlē.
Latvijas izlases dalībnieki Berlīnē izcīnīja zeltu bočā un badmintonā, kā arī ceturto vietu futbolā, visu medaļu komplektu peldēšanā, kā arī zeltu, divus sudrabus un bronzu vieglatlētikā.
Latvijā speciālo sportistu sacensības un treniņprocesu pārrauga biedrība "Latvijas Speciālā olimpiāde". Šī biedrība ik gadu caur Latvijas Paralimpisko komiteju saņem finansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas ir aptuveni 20 tūkstoši eiro. Sadarbības partneri atbalsta ar laukumu pieejamību, kā arī mācību materiāliem. Produktīvākā sadarbība ir ar Latvijas Futbola federāciju un Latvijas Florbola savienību. Kad Latvijā norisinājās pasaules čempionāts florbolā, speciālie sportisti starplaikos nākuši laukumā un demonstrējuši savas prasmes un iemaņas.
"Latvijas Speciālās olimpiādes" moto ir "Ļaujiet man uzvarēt, bet, ja es nevaru uzvarēt, ļaujiet man būt drosmīgam mēģinājumā!"
Biedrības direktors Aigars Lasis Latvijas Radio pastāstīja, ka mērķis ir arvien vairāk bērnu, jauniešu un arī pieaugušo iesaistīt sporta aktivitātēs, lai vairotu viņu pārliecību par sevi, kā arī palīdzētu uzlabot dzīves kvalitāti.
Galvenais biedrības darbības virziens ir vietējo sacensību organizēšana speciālajiem sportistiem, otrais prioritāšu sarakstā ir dažādu kursu un semināru rīkošana pedagogiem, kas ikdienā darbojas ar speciālajiem cilvēkiem, bet trešais – atbalstīt starptautiskās Speciālās olimpiādes idejas, piedalīties viņu rīkotajās starptautiskajās sacensībās.
Kopumā Latvijā esot aptuveni 4000 speciālo sportistu, bet sacensībās piedalās mazāk. Šobrīd "Latvijas Speciālā olimpiāde" veic sarunas ar sociālās aprūpes centriem, lai arī šo iestāžu klienti varētu piedalīties viņu rīkotājās sacensībās. Sadarbība ar speciālajām skolām ir laba, bet milzu problēma esot notiekošais vispārizglītojošās skolās, kas realizē iekļaujošās izglītības programmas. Lasim rodoties iespaids, ka speciālie bērni tiek atstāti novārtā.
Fizioterapeite Nadija Strazdiņa jau vairāk nekā 20 gadus ikdienā strādā ar speciālajiem bērniem un jauniešiem, kā arī trenē pieaugušos dažādos sporta veidos. Viņa stāsta, ka sports ikdienā audzēkņus iedrošina, atver emocionāli, kā arī bieži vien pozitīvi ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti.
