LPK prezidente Daiga Dadzīte pēc asamblejas teica, ka ir gandarīta par 50%. Pēc EPK lēmuma, Krievijas dalībniekiem Parīzes spēlēs būtu jāparaksta dokuments, ka viņi nekad nav piedalījušies militārās operācijās un organizācijās.
Radikālākais Latvijas piedāvājums, ka Eiropas valstis patur tiesības boikotēt spēles līdz 24 stundām pirms atklāšanas ceremonijas, neguva pietiekamu atbalstu.
"Par to [Latvijas piedāvājumu] nobalsoja tikai septiņas valstis, sešas valstis atturējās, un 21 valsts šādam priekšlikumam īsti nepiekrita," teica Dadzīte.
Preses konference pēc EPK ārkārtas ģenerālās asamblejas
LPK prezidente uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji asamblejā savu nostāju nemainīja, jo pārstāv Latvijas sportistus.
Vairāku valstu pārstāvjiem bijuši būtiski iebildumi pret vārda "boikots" lietošanu, bet viņu vēlmei lietot kādu citu formulējumu LPK nepiekrita.
"Mēs noturējāmies pie saviem principiem un līdz galam," piebilda Dadzīte.
Maijā ārkārtas ģenerālo asambleju plāno rīkot Starptautiskā Paralimpiskā komitejas (SPK), bet vēl nav zināms, kādi jautājumi tiks skatīti. Dadzīte gan uzskata, ka ar Latvijas spēkiem situācija ir sakustināta.
Asamblejas noslēgumā Dadzīte sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Eiropas paralimpisko komiteju līderi nav gatavi drosmīgiem lēmumiem, bet aizbildinās ar nacionālo valdību viedokli un nevēlas izlemt sportistu vietā. Arī LPK prezidente uzskata, ka pašreizējā situācijā Latvijas sportistiem pašiem būs jāpieņem lēmums, vai startēt Parīzē, ja vien nebūs pieņemts kāds lēmums valsts līmenī. Parīzes spēlēm turpina gatavoties arī Ukrainas parasportisti.
EPK lēmums par prasību Krievijas pārstāvjiem dalībai Parīzes spēlēs parakstīt dokumentu, kas apliecina viņu šķirtību no valsts militārām struktūrām, nav juridiski saistošs SPK, kas pārrauga spēļu rīkošanu. Tomēr Dadzīte uzskata, ka SPK prasību respektēs, jo to izvirzīja arī paralimpiskā sporta lielvalstis Francija, Lielbritānija un Vācija.
Pret prasību Krievijas dalībniekiem parakstīties aktīvi iebilduši Skandināvijas valstu pārstāvji, norādot, ka tas apdraudētu atlētu drošību pašu valstī.
Asamblejas noslēgumā EPK prezidents Reimons Blondels uzsvēra, ka viņa vadītajai organizācijai nav tiešas ietekmes uz Parīzes spēļu dalībnieku sastāvu, tomēr daudziem EPK biedriem ir bažas un jautājumi par neitrālā sportista statusa būtību. Asambleju Rīgā Blondels uzskata par veiksmīgi aizvadītu un apliecinājumu Ukrainas paralimpiešu atbalstam.
SPK septembrī nolēma atļaut Parīzes paralimpiskajās spēlēs piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
Pēc LPK iniciatīvas Rīgā sarīkotajā asamblejā mērķis bija vienoti vērsties pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs. LPK tiecās asamblejā panākt atbalstu Latvijas priekšlikumam parakstīt vienošanos par Eiropas kopīgu nostāju un gatavību boikotēt Parīzes spēles, ja tajās piedalīsies Krievija un Baltkrievija.
EPK ir 54 biedri, tajā skaitā 46 valstis un astoņas sporta organizācijas. Dalību asamblejā nepieteica Turcija, Bulgārija un Armēnija. Pēdējā brīdī uz Rīgu doties atteicās Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Kipras pārstāvji, kas aizbildinājās ar, viņuprāt, Latvijā nepietiekamo drošību, un asamblejas darbā iekļāvās attālināti.
Īpašs uzsvars uz centieniem nepieļaut agresorvalstu dalību paralimpiskajās spēlēs ir tādēļ, ka Krievija pavēstījusi par gatavību iekļaut delegācijā personas, kas karojušas Ukrainā.
KONTEKSTS:
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja 2022. gada novembrī uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas un Baltkrievijas dalību organizācijā par nespēju pildīt statūtos paredzētās prasības. Savukārt 2023. gada septembra beigās SPK biedri ar balsu vairākumu atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas paralimpisko komiteju daļēju diskvalifikāciju, kas praksē nozīmē iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālu dalībnieku statusā.
Parīzes paralimpiskās spēles 2024. gadā risināsies no 28. augusta līdz 8. septembrim.
