Lielbritānijas organizētajā tiešsaistes video sanāksmē savu viedokli pauda 21 Eiropas valsts, kā arī ASV, Kanādas un Japānas par sportu atbildīgie ministri. Vairākums sanāksmes dalībnieku SOK ieceres pavērt ceļu agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā startēt olimpiskajās spēlēs uzskata par pilnīgi nepieņemamām, jo situācija kopš 2022. gada 24. februāra nav mainījusies un joprojām ik dienu Ukrainā tiek nogalināti civiliedzīvotāji un iznīcināta infrastruktūra, kā arī regulāri tiek pastrādāti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.
Vairuma valstu pozīcija ir vienota – kamēr Krievija kā agresors ar Baltkrievijas atbalstu Ukrainā turpina karu, Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un sporta darbiniekiem nedrīkst ļaut piedalīties starptautiskās sacensībās,
tostarp olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, vēstīja IZM. Tika arī akcentēts, ka ir ļoti svarīgi, lai valstu valdību un sporta federāciju viedoklis būtu iespējami vienots.
Sanāksmes ievadā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atsaucās uz olimpiskajiem principiem un atzīmēja, ka gadījumā, ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus startēt zem neitrāla karoga, tas būs asinīm traipīts. Zelenskis uzsvēra, ka neitralitātes principu nevar attiecināt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Ukrainā kopš kara sākuma ir nogalināti 228 sportisti un treneri, kā arī iznīcināta sporta infrastruktūra, teica Zelenskis. Tāpat agresorvalstu sportisti Krievijā un Baltkrievijā turpina saņemt valsts finansējumu un viņiem ir saikne ar militārajām un drošības iestādēm. Krievijā un Baltkrievijā sportu arī izmanto kā propagandas instrumentu.
Čakša aicināja sanāksmes dalībniekus būt stingriem, neļaujot Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un pārstāvjiem zem jebkāda karoga atgriezties starptautiskajās sacensībās un organizācijās. Ministre arī aicināja izrādīt stingru nostāju un pieņemt kopīgu paziņojumu.
Vienlaikus atsevišķas valstis pauda gatavību turpmākām diskusijām ar SOK, lai noteiktu skaidru modeli neitrālo sportistu statusam,
tādējādi ļaujot piedalīties starptautiskās sacensībās tiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri netiek finansēti no agresorvalstu budžeta un kuri stingri iestājas pret karu Ukrainā.
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā dēļ Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī Polija jau iepriekš aicināja starptautiskās sporta organizācijas liegt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem dalību olimpiskajās spēlēs, neraugoties uz SOK nodomu izkārtot viņiem dalību neitrālā statusā.
Ukrainas Olimpiskā komiteja pauda, ka boikotēs olimpiskās spēles, kurās būs ļauts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Tikmēr SOK mudināja Ukrainu atteikties no boikota plāna, norādot, ka tas ir pretrunā Olimpiskajai hartai, kā arī diskriminētu Krievijas un Baltkrievijas sportistus tikai pēc viņu valstiskās piederības.
Ministru tikšanās gala paziņojumu pēc visu formulējumu sagatavošanas paredzēts parakstīt līdz nākamajai nedēļai,
Igaunijas sabiedriskajam medijam pastāstīja par sporta nozari atbildīgā Igaunijas ministre Pireta Hartmane. Viņa piebilda, ka tad arī kļūs zināms, vai visas valstis dokumentu parakstīs, taču attieksme sanāksmē bijusi ļoti vienprātīga un skaidra. Pēc Hartmanes teiktā, sanāksmē piedalījās 35 valstu pārstāvji, bet ne visi pauda savu viedokli.
Savukārt par sporta nozari atbildīgā Lietuvas ministre Jurgita Šiugždiniene piektdien aģentūrai "Reuters" teica, ka olimpisko spēļu boikots pašreizējā situācijas virzībā varētu būt lieks, jo visas kopīgo nostāju paudušās valstis ir vienotas.
Polijas sporta un tūrisma ministrs Kamils Bortničuks kā kompromisa iespēju nosauca Krievijas un Baltkrievijas disidentu sportistu iekļaušanu olimpiskajā bēgļu un patvēruma meklētāju komandā.
Parīzes olimpisko spēļu rīcības komiteja Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalības jautājumā ir apņēmusies respektēt SOK lēmumu. Savukārt lēmums par sportistu dalību ir katras nacionālās olimpiskās komitejas ziņā.
