Kabrals ar starpniekiem samaksājis 1,5 miljonu dolāru bijušajam Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidentam Laminam Diakam par sešu balsu nodrošināšanu SOK balsojumā. Vēlāk Kabrals esot samaksājis vēl 500 000 dolāru Diaka dēlam par trim citām SOK locekļu balsīm.
Pēc Kabrala teiktā, sarunas par balsu nodrošināšanu vadīja tālaika Brazīlijas Olimpiskās komitejas vadītājs Karluss Nuzmans. Savukārt kontaktu ar Lamina Diaka dēlu Papu Diaku palīdzējis nodrošināt nākamais Rio spēļu ģenerāldirektors Leonardu Griners. Pēc apsūdzībām korupcijā un naudas atmazgāšanā Grineru 2017.gadā arestēja, bet vēlāk atbrīvoja.
Lamins Diaks solīja nodrošināt SOK Āfrikas locekļu un ar vieglatlētiku saistītu personu balsis, teica Kabrals.
Savukārt Nuzmana advokāts Žoau Fransisku Netu paziņoja, ka Kabrala teiktajam nav pierādījumu. "Pat, ja tas būtu noticis, korporatīvā korupcija Brazīlijā nav noziegums," teica jurists.
SOK locekļiem ticis maksāts par balsīm olimpiskā balsojuma otrajā kārtā, bet ne turpmākajās kārtās. Pēc Kabrala teiktā, par balsu pirkšanu bija informēts arī Rio tālaika mērs Eduardu Paess.
Balsojumā par 2016.gada olimpisko spēļu rīkošanas tiesību piešķiršanu Riodežaneiro pārspēja Čikāgu, Tokiju un Madridi. Pirmajā balsošanas kārtā zaudēja Čikāga, bet otrā no pretendentu skaita izkrita Tokija. Pēdējā balsošanas kārtā Rio pārspēja Madridi.
Kabrals bija Riodežaneiro štata gubernators no 2003. līdz 2010.gadam. Apsūdzībās par daudziem noziegumiem viņu aizturēja 2016.gada novembrī.
