Pret agresorvalstu dalību stingri iestājas 9 no 32 sporta federācijām Parīzes olimpiskajās spēlēs

Nemainīgi noraidošu iestāju pret agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs gadu pirms to sākuma saglabā deviņas no 32 sporta veidu federācijām, kas ir iesaistītas četrgades nozīmīgākā olimpiskā pasākuma norisē.

Vairāk nekā 20 sporta veidu federācijas atbalsta Krievijas un Baltkrievijas atlētu dalību neitrālā statusā vai uzskata to par iespējamu risinājumu, liecina Japānas aģentūras "Kyodo" dati. Lai gan pret agresorvalstu atlētu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs pat neitrālā statusā ir Parīzes spēlēs iesaistīto starptautisko federāciju mazākums, arī pašreizējā proporcija liecina, ka sporta sabiedrība nespēj vienoties par kopīgu risinājumu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) martā ieteica sporta federācijām izvērtēt iespēju ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem starptautiskās sacensībās individuāli startēt neitrālu dalībnieku statusā. SOK vēl kavējas paust savu viedokli par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību spēlēs, jo olimpiskajā organizācijā veiktas iekšējas aptaujas dati liecinot, ka atbalstošs lēmums varētu negatīvi ietekmēt apmēram 50 valstu pārstāvību Parīzes spēlēs. 

Likumsakarīgi pret agresorvalstu atgriešanos olimpiskajās spēlēs arvien iebilst komandu sporta veidu federācijas basketbolā, futbolā, handbolā, lauka hokejā, regbijā un volejbolā.

Individuālajos sporta veidos tikpat kategoriskas ir vieglatlētiku, jāšanas sportu un sērfingu pārraugošās starptautiskās organizācijas. Tajā pašā laikā daudzas sporta federācijas, tostarp džudo, paukošanā, teikvondo, vingrošanā, loka šaušanā un galda tenisā atbalsta SOK sludināto nostāju, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistus nedrīkst atraidīt tikai viņu pilsonības dēļ.

Martā Ukraina boikotēja pasaules čempionātu džudo, kur neitrālā statusā piedalījās Krievijas sportisti.

Ukrainas nostāja Parīzes olimpisko spēļu kontekstā gan varētu mainīties, ļaujot saviem sportistiem startēt kvalifikācijas sacensībās, kur neitrālā statusā piedalītos arī Krievijas un Baltkrievijas atlēti.

"Krievija un Baltkrievija kā oficiālas valstis nebūs olimpiskajās spēlēs," nedēļas nogalē televīzijas pārraidē teica Ukrainas jaunatnes un sporta ministrs Vadims Gutcaits. "Mēs esam sākuši diskusiju par iespēju, ja Krievijas un Baltkrievijas nebūs olimpiskajās spēlēs, ka mūsu sportisti piedalītos visās 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās."

Pirms lēmuma pieņemšanas ministrija plāno konsultēties ar visām Ukrainas sporta veidu federācijām un izzinās sportistu viedokli. Gutcaits piebilda, ka lēmums tiks pieņemts drīz, bet neprecizēja, kad tas varētu notikt.

Sagaidāms, ka SOK lēmumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistiem Parīzes spēlēs nepieņems agrāk kā oktobra vidū, kad Indijā paredzēta organizācijas ģenerālās asamblejas sesija. 

Parīzes olimpiskās spēles 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam. Gadu pirms spēļu sākuma dažādos sporta veidos jau risinās kvalifikācijas sacensības, sportistiem cīnoties par iespēju startēt Parīzē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti