Dažu izņēmumu vidū ir arī Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) lēmums ļaut Baltkrievijas izlasei piedalīties 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Tāpat krievi un baltkrievi drīkst zem neitrāla karoga piedalīties tenisa turnīros un riteņbraukšanas sacensībās, spēlēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL) un vairākās citās profesionālās sporta spēļu līgās. Īpaša situācija ir amatieru boksā, kur starptautiskā jumtorganizācija ļāvusi nākamajā pasaules čempionātā brīvi piedalīties Krievijai un Baltkrievijai, izraisot daudzu valstu, tostarp Latvijas bokseru dalības atteikumu.
Pēc gadumijas lielu aktualitāti ieguva jautājumi par 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.
SOK vēlas abu agresorvalstu sportistiem ļaut piedalīties zem neitrāla karoga, lai gan vairāk nekā puse krievu medaļnieku iepriekšējās Tokijas olimpiskajās spēlēs ikdienā pārstāv Maskavas Centrālo armijas sporta klubu.
Šāda nostāja ir pretrunā ar SOK teikto kara pirmajās dienās, kad komitejas prezidents Tomass Bahs stingri nosodīja Krievijas valdību, aicināja atcelt Krievijā un Baltkrievijā paredzētās sacensības un norādīja uz šo abu valstu vainu olimpiskā pamiera pārkāpšanā.
Patlaban galveno uzsvaru Bahs liek uz Olimpisko hartu, uz kuras pamata vēlas ļaut krieviem un baltkrieviem startēt zem neitrāla karoga. Ukraina jau ir likusi saprast, ka olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies gadījumā, ja zem jebkāda karoga startēs krievi un baltkrievi. Sagaidāms, ka Ukraina nebūtu vienīgā, kas no dalības atteiktos, tomēr lielākā opozīcijā SOK ir valstu valdības, nevis nacionālās olimpiskās komitejas, kuru ziņā ir delegāciju pieteikšana olimpiskajām spēlēm.
Agresorvalstu sportistu uzaicināšanas gadījumā no dalības Parīzes olimpiskajās spēlēs ir gatava atteikties Latvijas Olimpiskā komiteja, bet šādu nostāju nav paudusi nedz ASV, nedz Austrālijas olimpiskā vadība.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir atklājis vairāku cilvēku patieso seju, un arī kāds Latvijas bokseris gada laikā ir krietni zaudējis sabiedrības cieņu savu izteikumu dēļ karā nenostāties nevienā pusē un nosodot arī Okupācijas pieminekļa nojaukšanu. Taču patiesās sejas atklāšana galvenokārt attiecas uz hokeju, kur agresorvalsts čempionātā joprojām piedalās bijušie Latvijas izlases spēlētāji Nikolajs Jeļisejevs un Jānis Kalniņš. Pēdējais no viņiem janvārī līgumu pagarināja vēl uz vienu sezonu. Šiem diviem hokejistiem ceļš uz Latvijas izlasi ir aizvērts, ko nosaka pērnā aprīlī veiktie grozījumi Sporta likumā.
Pēc kara sākuma no Krievijas čempionāta bija spiests izstāties arī Rīgā bāzētais hokeja klubs "Dinamo". Tas gan nenotika uzreiz – pagāja vairākas dienas pēc iebrukuma, līdz oficiāli tika izziņota "Dinamo" izstāšanās. Kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis pēc tam vēl teica, ka gadījumā, ja karš pierims un situācija mainīsies, tad varbūt "Dinamo" varētu atgriezties.
Savickis ir bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks, un arī viņu skāra izmaiņas Sporta likumā, kas aizliedza vadošus amatus sporta federācijās ieņemt bijušajiem VDK darbiniekiem un ziņotājiem. Līdz ar to Savickim bija jāatkāpjas no Latvijas Tenisa savienības prezidenta amata, kurā viņš bija kopš 1998. gada. Praktiski izmaiņas Sporta likumā bija tikai vienīgi viņa dēļ, jo uz nevienu citu Latvijas sportā šis punkts nebija attiecināms, tāpēc medijos tas tika nodēvēts par Savicka likumu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
