Fanu atbalsts visus gadus ir bijis lielisks, neskatoties uz to, ka līdzjutējiem ilgi bija jāsadzīvo ar ne tik labiem laikiem, atzīst Velsas izlases treneris Robs Peidžs. Iepriekš vienīgo reizi Pasaules kausa finālturnīram velsieši kvalificējās 1958. gadā, un nākamo iespēju nācās gaidīt ilgi jo ilgi. Velsas futbola leģenda Klifs Džonss uzsver, ka Pasaules kauss ir lielākais notikums pasaules futbolā un ir labi apzināties, ka uz Kataru dosies puiši no Velsas. 

Izlasē ir saskatāmas līdzības ar senāko laiku komandu, kad Velsu pārstāvēja Klifs Džonss un Džons Čārlzs. Tagad velsiešiem ir Garets Beils un Ārons Remzijs, kā arī citi spēlētāji, kuri ne tikai aizpilda vietu. Džonss uzsver, ka viņa pārstāvētā komanda pārsteidza daudzus. Izlasē bija futbolisti, kas varēja individuāli spēlēt, skriet ar bumbu, un citām komandām galīgi nepatika pret velsiešiem spēlēt.

Pasaules kausa finālturnīrā 1958. gadā Velsas izlase izcīnīja trīs neizšķirtus grupā un turpinājumā ar uzvaru 2:1 pār Ungāriju tika ceturtdaļfinālā pret Brazīliju, kam spēlēja 17 gadus vecs puisis vārdā Pelē. Viņš ceturtdaļfinālā guva vārtus, un Velsas piedzīvojumi Pasaules kausā beidzās.

Tagad velsiešiem svarīga ir iespēja paskatīties vēsturē, lai cerētu vēlreiz vismaz atkārtot panākumus, Pasaules kausā spēlējot pret pasaulē labākajām komandām un futbolistiem. 

Treneris Peidžs nav svešinieks Velsā – futbolista gaitās viņš nacionālajā izlasē nospēlēja 41 spēli. Peidžs uzskata Beilu par, iespējams, vienu no labākajiem kapteiņiem, ar ko trenerim bijis lemts strādāt.

"Tiešām, Garetā redzu ļoti daudz īpašību, kas bija Gerijā [Spīdā], kad spēlēju ar Geriju kopā. Es redzēju, kādus standartus viņš ieviesa treniņos. Viņš [Spīds] mani padarīja labāku, padarīja arī par labāku cilvēku. Atceros, kā viņš mani ietekmēja, un es tiešām redzu, ka to pašu ar šiem vīriem dara arī Beils."

Arī Džonss uzteic Beilu kā īpašu futbolistu, kuram patīk skriet ar bumbu.

Treneriem ir iestrādnes, ka pārējie spēlētāji Gareta klātbūtnē spēlē labāk, un viņam apkārt tiešām ir labi futbolisti. Peidžs uzskaita Āronu Remziju, Krisu Ganteru, Veinu Henesiju, Benu Deivisu, Džo Alenu – tie ir pieredzējuši futbolisti un komandas kodols. Veiksmīgā mijiedarbībā viss saliekas kopā un ir redzams rezultāts laukumā. 

"Balanss jauno spēlētāju ienākšanā pieredzējušā komandā ir labs. Ja jaunie kaut kur izkrīt, klāt uzreiz ir pieredzējušie," sacīja Peidžs. "Mēs cenšamies darīt spēlētāju labā visu. Lai viņiem ir tikai jāatnāk un jāuzvar futbola spēles."

Iekļūšanu finālturnīrā Peidžs dēvē par Velsas futbolam nozīmīgu sasniegumu un brīnumu laiku, ko ir svarīgi turpināt.

Tam nepieciešams arvien ieguldīt jaunajos futbolistos, un Brenans Džonsons ir labs piemērs tam, kas izaug sistēmā, uzsvēra Peidžs. Viņš sagaida, ka citi jaunie spēlētāji sekos un izsitīsies līdz valstsvienībai, jo būs pietiekami labi, lai cīnītos augstākajā līmenī un turpinātu kvalificēties visiem lielajiem finālturnīriem. 

Peidžs slavēja savu komandu par spēli kvalifikācijā viesos pret Čehiju, un gūto neizšķirtu treneris uzskata par pagrieziena punktu Velsas izlases ceļā uz finālturnīru. Velsieši noturēja otro vietu grupā aiz Beļģijas, pret kuru pēdējā spēlē mājās arī guva neizšķirtu. Tālāk kvalifikācijas izslēgšanas pirmajā kārtā pret Austriju velsieši arvien progresēja, un divi Beila iesisti vārti ļāva tikt tālāk.

"Ja tev ģērbtuvē ir tādi spēlētāji kā viņš, tu zini, ka šie lielie, zvaigžņotie spēlētāji visu ņems savās rokās un palīdzēs uzvarēt lielas spēles," Beila nozīmi komandā raksturoja Peidžs.

Velsai bija jāpagaida pāris mēneši, lai uzzinātu, vai izšķirošā kvalifikācijas spēle būs pret skotiem vai ukraiņiem. Visbeidzot kļuva skaidrs, ka jāspēlē pret Ukrainu, un futbolistiem galvā bija viena doma – uzvarētāji brauc uz Pasaules kausu, zaudētāji paliek mājās. Mačā pret Ukrainu vēlreiz priekšplānā nonāca Velsas līderi – Beils guva spēlē vienīgos vārtus un ieveda komandu Pasaules kausa finālturnīrā. 

Velsas visu laiku labākais vārtu guvējs Beils atlasē bija naskākais uzbrucējs ar sešiem iesistiem vārtiem.

Izlasē trīs spēlēm bagātākie futbolisti būs velsiešu sastāvā arī Katarā. Krisam Ganteram ir 109 spēles, Garetam Beilam 108, bet Veinam Henesijam – 106 spēles. Vārtsargu Henesiju izšķirošajā izslēgšanas spēlē pret Ukrainu atzina par galveno zvaigzni.

"Mums grupā ir ASV, Irāna un Anglija. Mēs gribam tikt tik tālu, cik vien varam. Tā tomēr ir visas pasaules skatuve," komandas mērķus iezīmēja Peidžs. "Ik pa laikam esmu teicis, ka mēs cienām pretiniekus, bet nebaidāmies ne no viena. Tā arī pieiesim šīm spēlēm. Mēs gribam līdzjutējus darīt lepnus, gribam, lai viņi lepojas ar mums. Lai to paveiktu, uzrotīsim piedurknes un dosimies laukumā.  Mēs gribam tur aizbraukt un gūt vārtus. Mēs gribam spēlēt acij tīkamu futbolu."

Velsai allaž ir kārdinoši spēlēt pret vienu no Apvienotās Karalistes nācijām, un šoreiz pret Angliju nebūs citādi. Peidžs sagaida, ka britu duelī pārāka būs komanda, kas labāk spēs tikt galā ar emocijām.

Finālturnīra grupu par aizraujošu uzskata Velsas izlases aizsargs Neko Viljamss, bet viņš nešaubās, ka komandas kvalitāte var dot iespēju tikt izslēgšanas kārtā. Viljamss ir gandarīts par velsiešu kvalificēšanos Pasaules kausam, darot lepnu nāciju, savas ģimenes un vienam otru. Viņš jau nevar sagaidīt lidmašīnu, lai dotos ceļā.

Viljamsam piebalso izlases treneris, sakot, ka

Velsa ar kapteiņa palīdzību var pārspēt topa komandas.

Peidžs uzsver, ka viņa vadītā komanda tikai kopā ir stiprāka. Futbolisti apzinās, ka miljoniem viņu līdzjutēju vēros spēles gan daudzviet pasaulē, gan mājās Velsā. Atbalsts komandai ir neticami svarīgs un Velsas izlase cer darīt līdzjutējus lepnus, jo viņi to ir pelnījuši tikpat daudz, cik spēlētāji.

Pasaules kausā Velsa atgriezīsies 21. novembrī spēlē pret ASV valstsvienību.