“Katru reizi, kad man kāds mēģina teikt, ka tautas sports ir bijusi pēdējo gadu prioritāte, tad es varu reāli smīnēt: „Čaļi, jūs kaut ko jaucat!” Es neko tādu neesmu jutis.
Tautas sports ir pilnībā pašorganizējies, valsts atbalsts ir vairāk bijis ķeksītim.
Mums lielāko daļu budžeta – kādus 65% - sastāda privātie sponsori, kas ir daudzgadīgi partneri. 30% sastāda dalības maksas. Daudzi bieži vien domā, ka dalības maksu dēļ mēs peldamies naudā, bet tā nav. Tad 5% – 8% ir pašvaldības līdzfinansējums. Valsts atbalsts vēsturiski ir sastādījis nepilnu procentu budžeta, tā ka tas ir ķeksīša finansējums, nekā citādi es to nevaru nosaukt,” “Sporta studijai” norāda Nords.
Latvijas sports pārmaiņu gaidās
Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.
Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.
Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected].
Es vienmēr esmu teicis: tev būs savus sponsorus mīlēt un apčubināt! Domāju, ka lielākā daļa sporta organizāciju neizprot sponsoru vajadzības, viņi nezina, kā pareizi strādāt ar mārketingu, viņi nezina, kā pareizi apieties ar auditorijām, viņi nezina, kā sapakot produktus, viņi nezina, kā tos pārdot. Tā ir liela problēma. Es ikdienā sastopos ar ļoti daudziem, kas nāk mums prasīt padomu. „Klau, tu vari mums palīdzēt dabūt sponsorus šim pasākumam?” Un es uzreiz redzu, ka tur nekā nebūs – ir vāji sapakots produkts, praktiski nevienam no komandas nav izpratnes, kā apmierināt sponsorus.
Un ir maza izpratne par pasākumu organizēšanas budžetiem.
Bieži vien saka – sportu ir grūti pārdot, tāpēc prasīsim [palīdzību] valstij. Kā privātajam pasākumu organizatoram man vienmēr likusies ačgārna sistēma, ka mēs izdalām naudu 95 federācijām. Kāpēc? Privātā biznesā tā būtu naudas izpļekāšana. Tas praktiski automātiski nozīmē komunismu. Kāpēc dot to naudu? Tas nav vajadzīgs.
Katram ir jāspēj pierādīt to, ka viņš sevi var pārdot un uzturēt; ka var piesaistīt auditorijas uzmanību; ka var piesaistīt sponsorus vismaz līdz kaut kādam līmenim.
Tad, kad esi kaut ko sasniedzis, vari sākt pretendēt uz valsts atbalstu, kas var palīdzēt iziet nākamajā līmenī,” uzskata Nords.
Viņš pauž, ka valstij nav jāsponsorē visi iespējamie sporta veidi: “Tas nekad nestrādās, un tam nav nekādas nākotnes. Es arī uzskatu, ka jebkuram projektam, lai tas varētu strādāt ilgtermiņā, ir jābūt ar plusa zīmi. Ir jābūt saviem sponsoriem, saviem ienākumiem, un ir jāmāk noturēt šo plusa zīmi. Citādāk tas nevar strādāt.
Nevar diedelēt naudu no valsts. Tas kropļo sistēmas - tas ne pie kā laba nenoved.”
“Jebkuru sporta veidu var izjaukt, atrast tajā interesantas lietas, par tām aizdegties, pareizi sapakot un pārdot pareizajam sponsoram īstajā brīdī. Bieži vien par panākt ļoti negaidītu un ļoti foršu rezultātu. Un tā sporta sabiedrībai kaut kur trūkst,” uzskata Nords.
