Kalnos zem jumta - olimpiskajā kāpšanas sportā Latvijā raugās uz augstākajām virsotnēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vasarā Tokijā pilnvērtīga debija olimpiskajās spēlēs būs kāpšanas sportam, kas arī Latvijā vairākās desmitgadēs no dzīvesstila nodarbošanās izaudzis par konkurētspējīgu sporta veidu, it īpaši piesaistot jauno paaudzi. Japānā olimpiskās sacensības vēl risināsies bez latviešiem, bet jauniešu jau sasniegtie rezultāti stiprina pārliecību, ka četrus gadus vēlāk Parīzē sarkanbaltsarkanais karogs līdzās olimpiskajiem apļiem plīvos arī pie kāpšanas sienām, LSM.lv pastāstīja kāpšanas sporta trenere Santa Vilka. 

ĪSUMĀ:

Iespējams, daudziem vēl arvien šķiet, ka kāpšana pa īpaši konstruētām sienām vairāk ir brīvā laika hobijs urbānā vidē, tomēr pasaulē dažādos meistarības līmeņos savas prasmes jau attīsta ne viens vien miljons kāpēju. Tādēļ kāpšanas sporta nonākšana olimpisko spēļu programmā ir gluži likumsakarīga, it īpaši, ņemot vērā bērnu un jauniešu ieinteresētību. Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (SOK) atzīst, ka tai kā 19. gadsimta organizācijai ir jāpieņem 21. gadsimta izaicinājumi, lai nenovecotu un saglabātu interesi par sevi.

Santa Vilka pie kāpšanas sienas Bērnu un jauniešu centrā "Daugmale"
Santa Vilka pie kāpšanas sienas Bērnu un jauniešu centrā "Daugmale"

Santa Vilka kāpšanu Latvijā raksturo kā jaunu sporta veidu, jo tas kā atsevišķa disciplīna atdalījās no alpīnisma un klinšu kāpšanas, lai gan arvien ir Latvijas Alpīnistu savienības paspārnē. Pārcelšanās uz telpām cilvēkiem iepatikās, jo kāpšana kļuva vieglāk pieejama un neatkarīga no laikapstākļiem. Latvijā pirmās mākslīgās sienas uzbūvēja astoņdesmitajos gados, bet plašāku popularitāti kāpšana iemantojusi pēdējā desmitgadē.

Pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā arī Vilka bija Latvijas izlases sportiste. Viņai pašai tuvs ir gan kāpšanas sports, gan alpīnisms, un apņēmīgā gaišmate pasmej, ka teorētiski pareizāk būtu koncentrēties tikai vienai nodarbei. Viņa ir arī viena no autorēm nule kā klajā nākušajai pirmajai grāmatai par kāpšanas sportu Latvijā. 

Kāpšanas sporta disciplīnas

Grūtā kāpšana 

Grūtās kāpšanas maršruts
Grūtās kāpšanas maršruts
 

  • Sportists kāpj pa 15-25 metrus augstu sienu, kur jāveic vismaz 40-50 kustības, lai sasniegtu pēdējo aizķeri.
  • Jo augstāk kāpējs tiek, jo vairāk punktu nopelna. Sarežģītā maršrutā līdz galam tiek labi ja viens vai pāris dalībnieki.
  • Drošināšana ar virvi, kāpējam to ieāķējot atsaitēs uz sienas. 

Boulderings 

Santa Vilka boulderinga maršrutā
Santa Vilka boulderinga maršrutā
 

  • Kāpšana uz grūtību līdz četru metru augstumam, veicot vidēji astoņas kustības, lai uz sienas sasniegtu pēdējo aizķeri.
     
  • Drošināšanai ir kritienus mīkstinošs matracis uz zemes. 

Ātrumkāpšana

Ātrumkāpšanas sacensības
Ātrumkāpšanas sacensības

 

  • Sportisti divos vienādos celiņos uz 15 metru sienas sacenšas uz ātrumu, kurš pirmais sasniegs sienas virsotni un apturēs hronometru.
  • Drošināšana ar virvi.

Tokijā olimpiskās medaļas kāpēji sadalīs daudzcīņā visu trīs disciplīnu summā.

Savukārt 2024. gadā Parīzē ātrumkāpšana jau būs atsevišķa medaļota disciplīna, jo tajā nepieciešamas krasi atšķirīgas prasmes un gatavošanās. Sacensību maršruts sportistiem iepriekš nav zināms, un sienas konfigurāciju dalībnieks ierauga tikai, kad startē. Grūtajā kāpšanā un boulderingā nav vienādu maršrutu, tas prasa kustību dažādību, un trenere Vilka tajā saskata abu disciplīnu pievilcību. 

Rīga - valsts galvaspilsēta arī kāpšanas sportā

Latvijā augstākā grūtās kāpšanas siena ir Ventspilī 15 metru augstumā, un trenēties tur var pasaules līmenī. Tas gan ir patālu no Rīgas, kas ir galvenais kāpšanas sporta centrs Latvijā ar lielāko dalībnieku skaitu. Ventspilī sports jaunais sporta veids vēl gaida uzplaukumu, jo ar labāko sienu ir par maz, bet cilvēku, kas iedegtos par jaunās disciplīnas attīstību, līdz šim pietrūcis. Tādēļ gluži likumsakarīgi pašlaik Latvijas izlasē Ventspils nav pārstāvēta. Ārpus Rīgas kāpšanas sporta centrs vēl ir Saldus pusē Novadniekos. Katram cenšoties savā labā, dažādām iesaistītajām pusēm ir grūti rast kopīgu valodu, un sporta veida attīstībai tas nebūt nenāk par labu.

Lai nopietni gatavotu sportistus pasaules līmeņa sacensībām, treneriem Latvijā ir jāpalauza galva,

atzīst Vilka. Pasaulē līmenis ir pavisam cits gan zāļu platības un sienu augstuma dēļ, gan treneriem nav jābūt arī vienlaicīgi sienas maršruta pārskrūvētājiem. Vilkas darbavietā bērnu un jauniešu centrā centrā "Daugmale" ir 7 metrus augsta siena, ar ko grūtās kāpšanas treniņiem ir par maz. Treneri meklē izeju no situācijas, garāka maršruta nodrošināšanai paredzot kāpšanu gan augšup, gan lejup, bet, aizbraucot uz sacensībām, kas notiek uz 15 metru sienas, uzreiz ir jūtams, ja sportists trenējies tikai mazākā augstumā.  

Dažāda līmeņa kāpēju skaits Latvijā pārsniedz piecus simtus 

Sacensību sienas pasaules jauniešu čempionātā Itālijā
Sacensību sienas pasaules jauniešu čempionātā Itālijā

Pēc oficiāliem pētījuma datiem, Latvijā kāpšanas sportā ir 274 dalībnieki, pastāstīja Vilka, vienlaicīgi piebilstot, ka patiesais skaits ir lielāks, pārsniedzot pustūkstoti kāpēju. Lielajā saimē ir gan hobija kāpēji, gan sportisti, kas tiecas uz augstiem mērķiem, gan tie, kam ir svarīgi ir uzlabot savas prasmes, ko vēlāk likt lietā kalnos.

Kāpšanā kā olimpiskajā sporta veidā Latvijā iesaistīti apmēram pāris simti dažāda vecuma sportistu, kas arī regulāri piedalās sacensībās,

lēš trenere. Ik gadu sportistu skaits pieaug, un Vilka atzīst, ka nav tā, kā pirms 10 gadiem, kad viņa sāka trenēties un visi dalībnieki viens otru zināja. 

Sporta veida popularitātes pieaugumu veicina kāpšanas sienu izbūve skolās un sporta veida pieejamība.

"Daugmalē" nodarbības ir bez maksas un tiek nodrošināts inventārs dalībniekiem līdz 25 gadu vecumam. Var vienkārši atnākt uz treniņu kedās pamēģināt. Sportojot ir vajadzīgs savs inventārs, bet kāpšana ne tuvu nav dārgākais sporta veids. Ir vajadzīgi apavi, drošināšanas sistēmas virve un magnēzija pulveris pret slīdēšanu.

Trenere novērojusi, ka
 

vislielākā interese par kāpšanas pulciņu ir mācību gada sākumā,

kad zāle ir pilna un treneriem darba pilnas rokas, jo vecāki meklē nodarbošanos saviem bērniem. Tuvāk gadumijai zāle jau tukšojas, bet paliek tie, kurus sporta veids ir patiesi ieinteresējis. Katrā vietā, kur ir kāpšanas siena, darbojas vairāki treneri. Vidēji vienam trenerim ir grupā 6-12 cilvēki, tādēļ nav tā, ka nodarbības varētu izvērsties par lielākoties malā stāvēšanu un skatīšanos. 

Spēcīgākie kāpēji ir pulcēti Latvijas izlasēs pieaugušajiem un jauniešiem. Galvenais uzsvars ir uz bērniem un jauniešiem, lai sagatavotu augsta līmeņa sportistus, kas ar Eiropas un pasaules čempionātos gūtajiem panākumiem veicinātu interesi par sporta veidu, uzsvēra Vilka. 

Edvards Gruzītis gūst panākumus pasaulē 

Edvards Gruzītis jauniešu pasaules čempionātā
Edvards Gruzītis jauniešu pasaules čempionātā

Jau pašlaik kāpējiem ir ar ko palepoties -

augustā junioru pasaules čempionātā Itālijā bronzu boulderingā jaunākajā jauniešu grupā izcīnīja Edvards Gruzītis.

Viņš ir spēcīgākais pašmāju jaunais talants un olimpiskā cerība uz 2024. gadu. Vīriešiem izlasē ir viens spēcīgs līderis - Rolands Ruģēns, savukārt jaunietēm labākā Baltijas līmenī ir Elza Baraka, kam gan centīgi jātrenējas, lai spētu nopietni konkurēt pasaulē. 

Uz pasaules fona Latvijas vīrieši ir mazliet virs vidusmēra, bet sievietes - zem tā, spēku samēru izvērtēja Vilka. Arī konkurencē Baltijas valstīs latvieši ir pa vidu, tikai līderu lomā šoreiz ir lietuvieši, bet igauņi pagaidām vēl iepaliek. 

Lai uzlabotos rezultāti, nepieciešamas kvalitatīvākas sporta zāles, jātrenē fiziskās un tehniskās prasmes, arī taktiskā gudrība.

Kāpšanas sportā ļoti pieredzējušais Ruģēns pašlaik būvē grūtās kāpšanas un bolderinga sienu, kas būs piemērota arī ātrumkāpšanai, un tās atklāšana gaidāma jau februārī. Tā būs Latvijai pirmā ātrumkāpšanas siena, paverot iespēju treniņiem arī dinamiskākajā disciplīnā. Grūtajā kāpšanā Rīgā ļoti labi var trenēties arī Transporta un sakaru institūta zālē. Vilka cer, ka jaunās iespējas ļaus kāpējiem būtiski uzlabot meistarību, kā arī veicinās sporta veida atpazīstamību. 

Saprotams, ka augstiem rezultātiem ir nepieciešams finansējums, lai labākie varētu trenēties uz sarežģītākām sienām un augtu meistarībā. Visbiežāk par to gādā paši sportisti vai viņu vecāki, tajā pašā laikā ļoti labi rezultāti jau paver citas iespējas. Piemēram, Gruzītim pavasarī tiks nodrošinātas iespējas startēt vairākās sacensībās ārpus Latvijas. Bet

Gruzītim jau tagad izaugsmei ar "Daugmales" sienu nepietiktu.

Sienas ir atšķirīgas, un kļūšanai par pasaules klases meistaru jātrenējas dažādās zālēs. Kāpējam sava siena ir tas pats, kas mājas laukums citos sporta veidos. Uz sienām, kur aizvadīti treniņi, rezultāti vienmēr būs labāki, paskaidroja Vilka. Turpretim, iekrājot pietiekamu praksi uz dažādām sienām, kāpējam vairs nav atšķirības, kur startēt. 

2019.gada Eiropas čempionātā Skotijā
2019.gada Eiropas čempionātā Skotijā

Kāpšana lielu atzinību ir ieguvusi kalnu valstīs, bet tas nebūt nav obligāts priekšnosacījums sporta veida popularitātei, kas aug arī citviet, uzsvēra Vilka. Kāpšanas trumpis ir iespēja piedalīties ikvienam un sākt jebkurā vecumā, jo uz sienām izveido arī iesācējiem piemērotus maršrutus, kas nav tehniski sarežģīti un neprasa izcilu sagatavotību. Savukārt skatītājiem interesantākas šķiet sacensības uz ātrumu, bet tehnisko disciplīnu vērotājiem jau nepieciešamas zināšanas, tādēļ līdzjutējiem sākotnēji neiztikt bez kompetenta komentētāja. 

Kāpt var arī 120 kilogramīgs vecis, tiesa, ar tādu ķermeņa komplekciju augstākā līmeņa panākumus sasniegt diez vai izdosies,

bet hobija līmeni sevi noteikti būs iespēja pilnveidot, uzsvēra Vilka.

Pasaulē labākie kāpšanas sportā gadā nopelna sešciparu skaitli

Labākie kāpēji starptautiskā līmenī ir profesionāļi, kas sporta veidā sevi uztur, cīnoties sacensībās par naudas balvām un piesaistot sponsorus. Ir sacensības, kas paredzētas tikai amatieriem, bet vērienīgākajos čempionātos valsts labākie kāpēji konkurē arī ar profesionāļiem, pat ja paši ir amatieri. Pasaules līmeņa sasniegšana arī kāpšanas sportā prasa ļoti daudz. Taču daudz arī dod, jo kāpēji ir lokani, dinamiski un bezbailīgi, turklāt bērniem sporta veids attīstīta sīko motoriku, kāpšanas priekšrocības uzskaita Vilka. 

Kopš kāpšanas iekļaušanas olimpisko sporta veidu vidū  mainījusies ir arī Latvijas sporta funkcionāru attieksme.

Iepriekš kāpšanu vairāk vērtēja kā hobija nodarbošanos, bet pirmo reizi olimpiskās medaļas jaunajā sporta veidā jau sadalīja jaunieši 2018. gadā Buenosairesā. 

Par ļoti svarīgu faktoru kāpšanas sporta attīstībā Vilka uzskata treneru kvalifikāciju, kas jāpilnveido kursos, treneriem jāapmainās pieredzē ar citiem speciālistiem un jābrauc gūt pieredze ārzemēs. Iespējas ir arī mājās, jo Latvijas Alpīnisma savienība reizi gadā rīko treneru apmācības kursus, pieaicinot kādu kvalificētu ārzemju speciālistu.

Latvijā kāpšanas sports ir ieinteresējis pietiekami daudz bērnu, lai kāds no viņiem izaugtu līdz izciliem rezultātiem, uzsver Vilka. Viņa vēl piebilst, ka jāspēj bērnus ieinteresēt un palīdzēt viņiem nepārtraukti pilnveidoties. Tad arī sasniegumi būs visaugstākie, jo kāpējus augstums nebiedē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti