ĪSUMĀ:
- Sociālās iemaksas sportistiem jāaprēķina no 860 eiro pat gadījumā, ja faktiskā alga ir mazāka.
- Toties sociālo iemaksu no 860 eiro var aprēķināt jebkura lieluma algai – to izmanto naudīgu līgumu slēdzēji.
- Pašreizējo kārtību kritizē virslīgas klubos, kur audzina jaunos futbolistus.
- Neviens Latvijā reģistrēts profesionāls sportists nav pievienojies brīvprātīgai pensiju apdrošināšanai.
- Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija jautājumā par nodokļu politiku sportā spēlē ierēdņu futbolu.
Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu iestrādātajā speciāli profesionāliem sportistiem veltītajā regulējumā norādīts, ka summa, no kuras jāaprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par 860 eiro. Saņemot mazāku algu, sociālās iemaksas jāaprēķina nevis no faktiskās darba algas, bet likumā noteiktajiem 860 eiro.
Zīmīgi, ka darba alga, kas pārsniedz 860 eiro, profesionāliem sportistiem nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts. Piemēram, ja klubs sportistam maksā 10 000 eiro mēnesī, sociālās iemaksas vienalga var maksāt no 860 eiro algas.
Futbola skolas "Jelgava" finanšu direktors Kaspars Bērziņš pašreizējo kārtību uzskata par diskriminējošu, jo nodokļu likmes praktiski ir regresīvas. Ar pašreizējo regulējumu mierā nav vairāki virslīgas futbola klubi.
Lai nepazaudētu spēlētājus, futbolistiem jau pusaudžu gados ir jāpiedāvā līgumi, bet pašreizējais sociālo iemaksu regulējums veicina maksāt jauniešiem viņu spējām neatbilstoši lielas algas.
Prasmēm atbilstošs atalgojums arī nepieciešams, lai spēlētāji nepazaudētu saskari ar zemi, uzsvēra Bērziņš.
Pašreizējās nodokļu sistēmas dēļ FS "Jelgava" vairās slēgt profesionālus līgumus ar skolas vecuma jauniešiem. Savukārt futbola skolā "Metta" mazāk nekā 860 eiro mēnesī saņemot aptuveni puse algoto spēlētāju. FS "Metta" valdes loceklis Miks Vilkaplāters atzīst, ka sporta organizācijām jābūt pat zināmā mērā mecenātiem, lai dotu iespējas jaunajiem sportistiem.
Jautājums par profesionālu sportistu sociālajām garantijām Saeimas gaiteņos aktīvi cirkulēja 2017. gadā. Tā laika deputātu Solvitas Āboltiņas un Jāņa Upenieka iesniegtajā priekšlikumā, ko atbalstīja Latvijas Olimpiskā komiteja, noteica, ka profesionāli sportisti brīvprātīgi var pievienoties pensiju apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
No 243 Latvijā reģistrētajiem profesionālajiem sportistiem brīvprātīgajai pensiju apdrošināšanai nav pievienojies neviens, liecina Labklājības ministrijas 2023. gada dati.
Latvijas Televīzijai neoficiāli zināms, ka politisko iniciatīvu lobēja Latvijā tobrīd naudīgāko sporta komandu vadības pārstāvji un tiem pietuvinātas personas. Pašreizējais regulējums ir ārkārtīgi parocīgs tādām komandām, kas startē starptautiskās sacensībās un var atļauties algot spēlētājus, kuru mēnešalgas rakstāmas pat ar pieciem cipariem.
Futbola skolā "Metta" uzskata, ka ideja par obligātajām sociālajām iemaksām sportistiem ir laba, taču pašreizējais regulējums ir netaisnīgs. Ja iepriekš sporta nozarei veltīja daudz pārmetumu par aplokšņu algām, tad politiķu izstrādātā kārtība apgrūtinājusi darbu klubiem, kas specializējas jauno spēlētāju sagatavošanā, bet atviegloja dzīvi tiem, kas strādā jau ar labi pelnošiem profesionāļiem, tai skaitā ļoti daudziem ārvalstu spēlētājiem.
"Šis ir tieši tas veids, kur paši klubi ir ieinteresēti, lai varbūt ar mazāku atalgojumu uztaisītu šīs līguma attiecības pēc normālas kārtības. Bet savā ziņā sanāk par to piemaksāt," teica FS "Metta" valdes loceklis Vilkaplāters.
Par nodokļu politiku atbildīgā Finanšu ministrija aicināja LTV ar jautājumiem vērsties Labklājības ministrijā, jo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir tās kompetencē. Tikmēr Labklājības ministrija aicināja vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), jo tā veidojot sporta nozares politiku.
"Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav informācijas, ka būtu plānotas šādas izmaiņas, un vēlamies uzsvērt, ka par nodokļu politiku atbildīgās Finanšu ministrijas ietvaros ir izveidota nodokļu reformas darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada vidum izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes," informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.
IZM sola izvērtēt nepieciešamību rosināt izmaiņas profesionālu sportistu sociālo iemaksu regulējumā. Realitātē profesionālu sportistu faktiskais skaits Latvijā gan ir krietni lielāks par 243 atlētiem, jo ne ar visiem tiek slēgti darba līgumi, un pelēkā zona joprojām ir apjomīga.
