Latvietis Malaizijā jau skan eksotiski, bet latvietis Āzijas sporta veida - karatē - treneris vienā no reģiona nacionālajām izlasēm jau liek domāt par kvalitātes zīmi. Vasiļjevs pats agrāk bija karatists, bet vēl pirms 30 gadu dzimšanas dienas traumu dēļ pievērsās trenera arodam. Vispirms tepat Latvijā, pēc tam Ungārijā, un kopš 2011.gada Andri sāka lenkt ar piedāvājumu braukt uz otru pasaules malu – Malaiziju. Jauneklīgais, bet eiropeiski pedantiskais piegājiens un Ungārijas karatistu straujā izaugsme Andra vadībā beidzot bija novērtēta.
Daudzmiljonu pilsēta Kualalumpura, milzīgas atšķirības kultūrā un vērtību sistēmā, tas visu atturīgajam latvietim bija jāiepazīst no jauna. Vasiļjevs Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka Malaizija ir trīs kopienu valsts, kur indiešiem, ķīniešiem un malajiešiem ir katram savas skolas, mediji un svētki, bet tajā pašā laikā arī izteikta kopības sajūta. Viņaprāt, to vajadzētu mācīties arī Latvijā vienas nācijas veidošanā, pat ja ir valodas atšķirības.
Andris un viņa audzēkņi regulāri trenējās Latvijā – no Rīgas praktiski jebkurš turnīrs ir 3-4 stundu lidojuma attālumā.
Turpretim no Malaizijas reizumis jāceļo pat diennakts. Kopš 2012.gada latvieša sadarbība ar malaiziešiem vainagojusies ar panākumiem. Kopš sižeta filmēšanas viens no tā varoņiem arī uzvarēja turnīrā Baku.
Visa Malaizijas pamatkomanda praktiski ir Andra lolojums. Viņi visi ir jelgavnieka audzēkņi. Vasiļjevs darbā Malaizijas karatē izlasē pārliecinājās, ka jaunajiem ir liels respekts pret pieredzējušajiem dalībniekiem un sistēmas izpratne ir atšķirīga. Trenerim tas bija jāsalauž un jātiek galā pat ar sabotāžas variantiem komandas iekšienē, jo to mērķis bija saglabāt pieredzējušāko sportistu un treneru varu.
Malaizijā ir daudz bagāto, bet netrūkst arī nabago. Tieši
nabadzīgākā tautas daļa savas ģimenes mēģina nodrošināt caur sportu.
Ja esi pamanīts, Malaizijas sporta vadība piešķir gan ikmēneša atalgojumu, gan pamatīgas prēmijas. Malaizijas karatē meistars Raghonatans Šarmerdans atzina, ka karatē sācis uz ielas, bet deviņu gadu vecuma viņu pamanīja kādā mazā turnīrā un sportists iekļuva lielajā sistēmā.
"Es vairs netrenētos par brīvu. Kā tad es pabarošu savu ģimeni?" paskaidroja Šarmerdans. "Bija jau mirklis, kad švaki gāja, biju pat sācis strādāt dažādus gadījuma darbus. Par laimi federācija pieslēdzās un palīdzēja."
Vasiļjevs pastāstīja, ka
komandā ir sportisti, kas gatavi pat nakšņot pie sporta bāzes mašīnā, lai tikai saglabātu vietu sastāvā.
Andris trenera karjeras pirmsākumos strādāja kopā arī ar Latvijas labāko karatistu Kalvi Kalniņu. Abi jelgavnieki vēl aizvien uztur kontaktus. Kalvis katru gadu ceļo uz Malaiziju, lai pieslīpētu meistarību Vasiļjeva vadībā. Vasiļjevs atzina, ka sadarbība pašlaik ir cikliska, bet tikai laiks rādīs, vai trenerim kādreiz atkal būs pilnvērtīga sadarbība ar latviešiem.
Dienu pirms Latvijas robežu slēgšanas Malaizijas karatisti veiksmīgi no Rīgas tika līdz savām mājām. Andrim pašlaik nekas cits neatliek, kā savus audzēkņus trenēt attālināti no Latvijas.
