Latvijas izlases brīvās cīņas sportisti nezaudē formu, cer uz treniņnometnēm vasarā

Latvijas izlases sportisti brīvā stila cīņā šo laiku izmantojuši lietderīgi un uzņēmuši lielisku sportisko formu, tomēr, lai šis gads nebūtu pazaudēts, vasarā nepieciešamas treniņnometnes, sarunā ar ziņu aģentūru LETA pauda Latvijas Cīņas federācijas prezidents un cīkstones Anastasijas Grigorjevas treneris Armands Zvirbulis.

"Teiksim tā... Mums [federācijai] iet mierīgi. Pagaidām gan ir daudz nezināmā. Federācijai darbs ierasti paiet ar sacensību rīkošanu un sportistu gatavošanu Eiropas vai pasaules čempionātiem," skaidro federācijas prezidents Zvirbulis. "Tāpat palīdzam augstas klases sportistiem ar nometņu rīkošanu, taču tagad koronavīrusa dēļ, tas viss ir apstājies."

"Treniņnometnes mēs rīkot nevaram, arī Eiropas un pasaules čempionāti ir atcelti uz nenoteiktu laiku... Tāpat tas attiecas uz Latvijas čempionātu, kuru noorganizēt nevaram, bet tiklīdz to ļaus situācija, ātros tempos tās organizēsim." Zvirbulis atklāj, ka neliela kustība tomēr ir sākusies, jo

vadošie sportisti treniņus jau ir atsākuši, tostarp ar specializācijas vingrinājumiem.

"Izlases sportisti trenējās visu laiku, bet nu jau esam atsākuši darbu arī uz paklājiem," pauž Zvirbulis. "Protams, kontakta cīņas nav atļautas, bet nodarbībās sportisti izmanto cīņas lelles. Tāpat treniņos ir akrobātika, cīņas tehnika, metienu tehnikas ar lellēm un tādā garā."

Starp izlases sportistiem treniņu procesā redzama ir arī Anastasija Grigorjeva, kura gan sportu tagad noliksi nedaudz nostāk, jo šo laiku vēlējusies izmantot arī mācībām maģistratūrā.

"Anastasija patreiz raksta maģistra darbu, tāpēc viņas grafiks ir nedaudz brīvāks, bet vēl neilgi pirms pandēmijas sākuma viņa trenējās divas reizes dienā. Sportiste ne uz brīdi neapstājās. Bijām pieaicinājuši sparinga partneri no Baltkrievijas. Beigās sanāca tā, ka viņš iesprūda Latvijā, jo koronavīrusa radītā pandēmija pieņēmās spēkā. Tāpat tika atceltas kvalifikācijas sacensības," marta notikumus atminas Grigorjevas treneris.

"Baltkrievijas sportists arī baigi nerāvās projām. Galu galā sanāca, ka Anastasija dzīvo mājās, baltkrievs savā viesnīcā un abi nekontaktējās ar citiem cilvēkiem, lai varētu turpināt kopīgus treniņus. Brīdī, kad valstī noteica aizliegumu vienkopus atrasties vairāk nekā diviem cilvēkiem, es pametu Daugavpili un devos uz Rīgu."

Latvijas vadošā cīkstone, neraugoties uz situāciju valstī, ne brīdi nemazināja apgriezienus un apņēmības pilna gatavojās nākamajām sacensībām.

Treniņos tika ieguldīts solīds apjoms darba, tāpēc šobrīd aktivitātes noris vienreiz dienā, bet pārējais laiks tiek veltīts studijām.

"Kuru katru mirkli Anastasija jūnijā aizstāvēs savu darbu," dzirdams lepnums trenera balsī. "Sākumā bija grūtāk, jo telpās tikt nebija iespējams, tāpēc trenējāmies ārā. Tagad jau olimpiešiem ir ļauts ieiet zālēs, bet treniņiem jānoris individuāli," atzīmē Zvirbulis, piebilstot, ka iepriekš traumu guvušais Alberts Jurčenko arī ir atguvis sportisko formu.

"Alberts patlaban ir Krievijas pilsētā Kaļiņingradā, kur lielākoties arī dzīvo. Kamēr Latvijā viss bija apturēts, Krievijā treniņi notika pilnā sparā, kuros piedalījās arī Jurčenko. Tagad gan nemācēšu teikt, kāds ir sportista grafiks, jo Krievijā situācija ir krasi mainījusies."

Grigorjeva gūto delnas traumu būtu izdziedējusi tieši pirms Eiropas atlases turnīra, kurā būtu iespēja nopelnīt olimpiskās kvalifikācijas punktus. Zvirbulis bija pārliecināts, ka valsts vadošā cīkstone arī bez pandēmijas spētu demonstrēt lielisku sniegumu, taču

visveiksmīgāk šo laiku izmanto Ivars Samušonoks, kurš savam trenerim nu jau sagādā pamatīgas problēmas uz paklāja.

"Par Anastasiju es nesatraucos, jo zinu, ka uz sacensībām viņa sakostu zobus un visu izdarītu. Savukārt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) C sastāva sportists Samušonoks gan būs ieguvējs šajā laikā. Viņš aug burtiski pa dienām un mēnešiem," smejoties saka treneris. "Atceros, ka pirms gada uz paklāja ar pieredzi vēl varēju tikt ar viņu galā. Varēju nogurdināt puisi... Tagad šie triki vairs neiet cauri, jo Ivars ir krietni pielicis klāt."

Speciālists arī norādīja, ka cīņas sportā atlēti caurmērā jau zina ar ko rēķināties, jo nākamā gada būtiskāko sacensību norises laiki ir zināmi. Gan Eiropas atlases turnīrs (martā Budapeštā), gan pasaules kvalifikācijas sacensības (aprīlī Sofijā) ir pārceltas par gadu un notiks tajās pašās norises vietās, savukārt sev Olimpiādē jau vietu garantējušie sportisti var kravāties uz Tokiju, jo izcīnītās ceļazīmes netiks pārdalītas.

"Cīņas federācija arī ietilpst Ziemeļu valstu aliansē. Šogad Igaunijā bija jābūt pieaugušo čempionātam starp ziemeļu valstīm, bet nesen notika tiešsaistes sēde, kurā tika nolemts pārcelt sacensības par gadu," izmaiņas starptautisko sacensību kalendārā apraksta Zvirbulis. "Nākamgad šīs sacensības notiktu Latvijā, bet tagad lemts, ka 2021.gadā turnīru uzņems Igaunija, bet mēs vēl gadu vēlāk."

Starptautiskās federācijas gan neatmet cerību, ka augustā varētu notikt pasaules čempionāts kadetiem.

Tas nozīmētu, ka Latvijā ir jāveic atlases turnīrs, lai noskaidrotu izlases dalībnieku sastāvu. To iespējams noteikt vien ar Latvijas čempionāta palīdzību, tāpēc nepacietīgi tiek gaidīts Ministru kabineta lēmums saistībā ar kontakta treniņu norisi arī cīņas sportā.

"Jau izskanējušas runas, ka pasaules čempionāts kadetiem notiks augustā. Lai mēs zinātu, kurus sportistus sūtīt, nepieciešams Latvijas čempionāts," skaidro Zvirbulis. "Jocīgi, ka futbolā un basketbolā sportistiem ļauj darboties, lai arī bumbai pieskaras visi, bet mums ne."

"Kopumā priecājamies, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir izdevies iekustināt šo "ledu", lai panāktu, ka sportisti drīkst atgriezties treniņos. Šo jautājumu pieņemšanā diemžēl neviens cīkstonis blakus nesēž, tāpēc, dzirdot vārdus "kontakta treniņi", seko kategorisks "nē"."

Sarunas noslēgumā Zvirbulis pauda cerību, ka drīzumā būs iespējams rīkot nometnes, kas būtu garākas par vienu dienu. Atceltās sacensības vēl būtu iespējams pārdzīvot, bet treniņu deficīts varētu novest pie vējā palaista gada. Tiklīdz tiktu saņemta atļauja treniņnometņu rīkošanai, krietni aktīvāka darba diena būtu visu cīņu sporta veidu izlašu treneriem.

Eiropas cīkstoņi par divām ceļazīmēm katrā kategorijā cīnīsies nākamā gada martā Budapeštā, bet aprīlī pasaules kvalifikācijā Sofijā tiks dalītas vēl divas ceļazīmes.

2016.gada olimpiskajās spēlēs no Latvijas cīkstoņiem piedalījās tikai Anastasija Grigorjeva. Grigorjeva janvāra vidū nepārvarēja ceturtdaļfinālu turnīrā, kurā tika krāti punkti cīņā par augstāku pozīciju starp izsētajiem sportistiem Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cīņas
Sports
Jaunākie
Interesanti