Šie daži piemēri liek aizdomāties par klubu pastāvēšanas iespējām. Skaidrs, ka bez privāto uzņēmēju atbalsta un bez basketbola entuziastiem ir grūti cerēt uz ilgtermiņa perspektīvu. Neatsverams, protams, ir pašvaldību atbalsts, bet arī tas ne vienmēr ir ilglaicīgs.
Atjaunoto ASK dibināja un sponsorēja Aizsardzības ministrija, Rīgas dome un "Parex banka".
Ambiciozās organizācijas pastāvēšana beidzās pēc trekno gadu krīzes un "Parex bankas" kraha. Bijušais "ASK Rīga" ģenerālmenedžeris Ģirts Kalniņš atceras, ka "Parex bankas" īpašniekam Valērijam Karginam bija ambīcijas klubu saglabāt un attīstīt, kad no atbalstīšanas atteicās ministrija un dome. Taču gals pienāca arī "Parex bankai". Kalniņš pieļauj, ka iznākums ir likumsakarīgs, jo tolaik valdīja princips "gāzi grīdā", nevis kāds meklēja pakāpeniskas attīstības ceļu.
Savukārt "LainERS" deviņdesmito gadu banku uzplaukuma laikos galvenais atbalstītājs bija "Lainbanka".
Pēc banku krīzes atbalsts ievērojami samazinājās, tika meklēti privātie sponsori, taču komandas nosaukums nemainījās.
"Barons" savā ziņā pārmantoja "LainERS" komandu -
tās izveidotājs un galvenais atbalstītājs bija uzņēmējs Ivo Zonne. Viņš klubu veidoja kā ģimenes un domubiedru projektu, pēdējos gados neslēpjot, ka komandu uzturēja sava dēla dēļ.
Apskatnieks Guntis Keisels saskata, ka
basketbols veiksmīgi izmantoja banku attīstības burbuli, toties, kad tas plīsa, sekas sporta veidam bija smagas.
Tikmēr "Barona" uzplaukums, pēc viņa teiktā, nebija iespējams bez politiskās ietekmes, ko nodrošināja Aināra Šlesera vadītais politiskais spēks. Visus, kas bija iesaistīti "Barons kvartāls" biroju un veikalu kompleksa projektā, varēja sastapt arī "Barons" spēļu laikā tribīnēs, un viņi veltīja zināmu līdzekļu daļu basketbola klubam,
Bijušais "LainERS" un "Barons" ģenerālmenedžeris Andris Vanags atceras, ka pirmskrīzes laikā Zonne sadarbojās ar Šleseru un klubam palīdzēja arī pašvaldība, kas, iestājoties krīzei, pirmā no finanšu došanas gan atteicās. Labākajos laikos "Barons" piesaistīja vairāk nekā 50 sponsoru, zāle spēlēs bija pārpildīta un vienugad pat sasniedza Eiropā 17. labāko apmeklētības rādītāju, piebilda Vanags.
Kalniņš uzskata, ka pašreizējos apstākļos profesionālajam sportam jātiecas uz pašpietiekamības principu, stiprinot arī reģionālo identitāti.
Viņaprāt, pēc Eiropas futbola parauga pāris tūkstoši kādas pilsētas iedzīvotāju ar nelielu iemaksu varētu kļūt par kluba biedriem. Tas klubam nodrošinātu starta kapitālu, ar ko nenoslīdēt zem bāzes līmeņa, bet tālāk jau palīdzētu sponsori.
Basketbola apskatnieks Keisels tikmēr uzsver, ka ekonomikas jauda Latvijā nav pietiekama, lai vairākas augstas klases komandas brīvā tirgus apstākļos pastāvētu bez valsts vai pašvaldību atbalsta.
