Laika posmā no 5. novembra līdz 5. februārim dienas ir visīsākās. Šodien Rīgā dienas garums būs 8 stundas un 50 minūtes, turpmākās septiņas nedēļas dienu garums turpinās sarukt, līdz 22. decembrī būs gada īsākā diena, kas ilgs 6 stundas un nepilnas 45 minūtes. Pēc tam dienu garums atkal pakāpenidski pieaugs, līdz 5. februārī sasniegs 8 stundas un 47 minūtes, tad solārā ziema būs beigusies.
Gadalaikus izdala dažādos veidos. Populārākās un plaši zināmākās ir astronomisko un kalendāro mēnešu robežas.
Astronomiskie gadalaiki mainās ik gadu gandrīz vienā un tajā pašā dienā. Astronomiskā ziema šogad iestāsies 22. decembrī, kad būs gada īsākā diena.
Kalendārā ziema, kā zināms, sāksies 1. decembrī, bet noslēgsies 28. februārī, lai 1. martā dotu vietu pavasarim.
Ar laika apstākļiem visciešākā saikne ir meteoroloģiskajiem gadalaikiem. Piemēram, meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad vidējā diennakts temperatūra piecas dienas pēc kārtas ir nulle un zemāka. Tad tiešām arī aiz loga ir iestājusies ziema. Kad pavasarī būs pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo temperatūru virs nulles, būs klāt pavasaris. Kā zināms, tas gan neliedz vēl līdz maijam ik pa laikam uznākt aukstumam un pat sniegam.
