Dekādes pirmajā pusē gaisa temperatūra bija tuva normai. Dienā gaiss sasila pārsvarā līdz +14...+18 grādiem, bet naktīs daudzviet temperatūra noslīdēja zem nulles, vietām sasniedzot -3..-4 grādus, naktī uz 3. maiju Ainažos -4,6 grādus. Perioda otrajā pusē Latvijā ienāca šogad pirmais īsti vasarīgais siltums. Savu kulmināciju tas sasniedza 9. maijā. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 18,8 grādi, kas ir deviņus grādus virs normas, šī gada 9. maijs bija viena no siltākajām 9. maija dienām Latvijas novērojumu vēsturē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vēl nedaudz augstāka ir bijusi tālajā 1934. gada 9. maijā. Šogad 9. maijā jaunus rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti (Ventspils, Pāvilosta, Kolka), uzstādīja diennakts maksimālā gaisa temperatūra: tā bija no 20 grādiem Kolkā līdz 30 grādiem Jelgavā. +30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai 9. maijā, bet visā maija pirmajā dekādē.
Laika periods no 1. līdz 7. maijam Latvijā pagāja bez nokrišņiem. Siltums dekādes nogalē atnāca ar lietus mākoņiem un lietu galvenokārt Kurzemē un Latvijas vidusdaļā. Salacgrīvā 9. maijā diennakts nokrišņu daudzums bija 164 procenti no dekādes normas. Turpretī daudzviet Austrumlatvijas iekšzemes rajonos arī dekādes nogale pagāja bez nokrišņiem. Tādējādi kopumā nokrišņu daudzums Latvijā šai dekādē bija mazs – tikai 19 procenti no normas. Dekādes nogalē piedzīvojām pirmo šopavasar pērkona negaisu – 9. maijā Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos, 10. maijā – arī Austrumlatvijā.
Vējš brāzmās vislielāko ātrumu – 18 metrus sekundē - sasniedza 5. maijā Vidzemē un 9. maijā Rīgas līča dienvidu daļā – Daugavgrīvā.
