Mārupes siltumnīcās divu hektāru platībā šobrīd jau ražo gurķi. Aprīļa beigās ienāksies arī pirmā tomātu raža. Par spīti augstajām energoresursu cenām šo ziemu uzņēmumam izdevies pārdzīvot veiksmīgi.
"Mārupes siltumnīcu" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale sacīja: "Mums uzņēmumā ir dažādi apkures veidi. Pagājušogad mēs vēl papildus uzbūvējām jaunu šķeldas katlu māju, kas mums palīdzēja pārziemot. Mums ir arī gāzes katls, mums ir koģenerācijas stacija, mums ir biogāzes stacija. Siltuma avoti tiešām ir dažādi. Visu laiku mainījām. Tik tiešām sekojām līdzi tirgum, skatījāmies, domājām, rēķinājām. Ja rudenī tas bija dīzelis, tad šobrīd gāzei cena atkal ir mainījusies un ir gāzes apkure."
Tā kā par elektrību uzņēmumam bijis noslēgts ilgtermiņa līgums, šoziem nekādas cenu svārstības neesot bijušas.
Tiesa, apkures izmaksu dēļ nācies atteikties no gurķu audzēšanas vecajās siltumnīcās.
"Rudenī pieņēmām lēmumu par četru veco, neefektīvo siltumnīcas nojaukšanu. Tās bija būvētas 1979. gadā. Protams, ka viņas vairs nav efektīvas. Tās mēs nojaucām. Taupījām, plānojām, domājām un esam pārziemojuši," sacīja Kravale.
Arī uzņēmumā "Getliņi Eko" par šo ziemu nesūdzas. Šeit, vienkāršoti sakot, siltums tiek iegūts no gāzes, kas rodas atkritumu poligonā. Getliņos visu ziemas periodu ienākas tomātu raža.
"Getliņi Eko" siltumnīcas vadītājs Guntars Strauts pauda: "Šis gads audzēšanas ziņā nav atšķīries. Man nav nekas mainījies, jo siltums un gaisma tiek nodrošināta. Augi nejūt atšķirību gadu no gada. Siltumu Getliņu siltumnīcām padod energobloks, kas to saražo. Siltums paliek pāri, ražojot elektrību. Uzsilst motori, neesmu gudrs inženieris, bet ernergoblokā ģeneratori ražo elektrību. Viņi paši par sevi uzsilst, un siltumnīcās nāk tā motora siltums."
Siltumnīcas aprīkotas ar gudro LED apgaismojumu, kas krietni ļauj samazināt elektrības patēriņu.
Uzņēmumā "Getliņi EKO" stāstīja, ka par spīti energoresursu cenām vairumtirdzniecības cena tomātiem un gurķiem šogad neesot mainījusies.
Šomēnes pircēji, iespējams, piedzīvos patīkamas cenu izmaiņas veikalu plauktos.
"Zinot to, ka šogad ļoti daudz Polijā, Holandē un visur ir stādījuši ļoti vēlu pret ierasto laiku, tad var sanākt, ka aprīļa beigās, maijā var būt arī diezgan daudz produkcijas, nebūs, kur likt," viņš vērtēja.
Latvijas audzētāji šobrīd priecājas par pavasara tuvošanos un gaismas un saules parādīšanos, jo tas ļoti palīdz samazināt izmaksas par apkuri un apgaismojumu.
