Valdemāram Zandbergam - 90!
Valdemāra Zandberga 90. dzimšanas dienai veltītajā piemiņas sarīkojumā piedalīsies Zoja Zandberga, Indra Briķe, Ilga Martinsone, Juris Bartkevičs, Jānis Dreiblats, Gunārs Kugrēns.
Aktieris Voldemārs Zandbergs bija apveltīts ar neparastu talantu, pievilcīgu ārējo faktūru un patiesības izjūtu mākslā. Viņu kā teātra aktieri ieraudzīja un šajā mākslā ievadīja Liepājas teātra galvenais režisors Nikolajs Mūrnieks. V. Zandbergs spilgti atveidoja Benediktu V. Šekspīra “Liela brēka, maza vilna” atjaunojumā (1952) un Brenci R. Blaumaņa “Trīnes grēki” (1954) iestudējumā. Vēlākajos gados nozīmīgs bija aktiera atveidotais Marmeladovs F. Dostojevska “Noziegums un sods” (rež. O. Kroders, 1977) iestudējumā un Indrānu tēvs R. Blaumaņa drāmā „Indrāni” (rež. H. Ulmanis, 1988).
V. Zandbergs piedalījās arī ansambļa “10 kungi no Liepājas teātra” dzejas un dziesmu programmu uzvedumos. Aktieris ir darbojies ari Dailes (1971 - 1973) un Drāmas teātrī (1959 -1960), kurā nospēlējis vienu no savām skaistākajām lomām Pablo A. Kasonas “Trešais vārds” iestudējumā (rež. K. Pamše, 1959).
Aktieris atveidojis 36 kino lomas Rīgas un citu kinostudiju filmās. Skatītāju mīlestību iemantoja Mārtiņš kopspēlē ar Viju Artmani filmā “Kā gulbji balti padebeši iet” (rež. P. Armands, 1957). Nozīmīga bija viņa sadarbība ar režisoru Pēteri Krilovu filmās „Vasara bija tikai vienu dienu” (1980), „Durvis, kas tev atvērtas” (1984) un „Kā mēs atstājām mājas”(1986), kurā V. Zandbergs iejutās rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa domu pasaulē. Savu veikumu kino mākslā aktieris noslēdza ar Krišjāņa Barona lomu filmā “Dzīvīte” (rež. A. Freimanis, 1989) un Teni brāļu Kaudzīšu „ Mērnieku laiki” ekranizējumā (rež. V. Brasla, 1991).
Sarīkojumu vadīs LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperte Margita Mantiņa.
Vilmai Lasmanei - 100!
Vilmas Lasmanes simtgades piemiņas sarīkojumā atmiņās par aktrisi dalīsies Ilze Vazdika, Venta Vecumniece, Lidija Pupure, Inga Jēruma, Jānis Paukštello.
Vilma Lasmane ir ļoti daudzpusīga aktrise. Viņa spēlējusi jaunas, liriskas varones, bijusi Baiba Raiņa “Pūt, vējiņi, Zelmiņa R. Blaumaņa “Indrāni”, Rūta E. Zālītes “Maldu Mildas sapņojums.” Aktrises gaitu sākumā ar labiem panākumiem spēlējusi vairākas zēnu lomas. Bijusi Janka R. Blaumaņa ‘Ļaunajā garā’, Edžiņs “Indrānos”. Kārlēna loma R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” Dailes teātra Mazajā ansamblī aktrisei kļuvusi liktenīga. Tā iepatikusies Eduardam Smiļģim un viņš jauno aktrisi pieņēmis Dailes teātra pamatsastāvā. Dailes teātrī Vilma Lasmane nostrādājusi visu savu aktrises mūžu.
Atzinīgi vērtētas aktrises atveidotās lomas Raiņa lugās: Baiba un Anda “Pūt, vējiņi”, Laimdota “Uguns un nakts”, Vizbulīte “Indulis un Ārija”. Par Vilmas Lasmanes tēloto Baibu Aleksandrs Čaks laikrakstā ”Cīņa” (1945.g.6.okt.) rakstījis: “V. Lasmanes Baiba ir stipri liriska, pat vislielākās sāpēs viņa klusināta, it kā uz iekšu vērsta, mazliet noslēgta”. Klusinātas, vienkāršas, uz iekšu vērstas bija gandrīz visas Vilmas Lasmanes varones Raiņa, R. Blaumaņa, A. Brigaderes, u.c. latviešu autoru lugās. Aktrises atveidotā Laimdota bija varone, kas “mirdz zilsudrabainā gaismā”, ir brīnumskaista un latviska.
Taču aktrise savos skatuves tēlos varēja būt arī pilnīgi savādāka. Viņai piemita spilgtas raksturkomiķes dotības. Viena no spilgtākajām un nozīmīgākajām aktrises raksturlomām ir Nataša A. Čehova “Trīs māsas” iestudējumā. Praktiska, apķērīga plēsoņa, kas prot un spēj no dzīves ņemt to, ko tā dod. Tas nekas, ka šajā ņemšanas procesā iznāk izpostīt citu dzīves. Toties pašai ir labi. Egoistiska mietpilsone un sava labuma meklētāja bija arī Vilmas Lasmanes atveidotā Monastirska V. Rozova ”Mužām dzīvie” iestudējumā.
