80. gadu beigu vēsturi Igaunijā Reina Rauda darbā “Perfektā teikuma nāve” režisors Valters Sīlis risina, paralēli arī domājot par Latvijas vēsturi un atmodas laika noskaņu, kad manifestācijās pulcējās cilvēki un stāvēja plecu pie pleca.
Režisors Valters Sīlis izrādes tematikā izceļ tieši cilvēku pieredzi:
“Šis darbs ir spiegu sižets, kurš kalpo, lai atklātu dažādu cilvēku domas un attieksmes par to laiku.”
Valters Sīlis arī atzīmēja, ka vēstures stāstā sava vieta ir arī cilvēku interpretācijai: “Ir ļoti svarīgi apzināties, ka dažas lietas bija izjūtas un tās dažreiz neatbilda patiesībai. Cilvēku interpretācijas par brīvību, par to, kā darboties tajā laikā, ļoti atšķīrās. Tas arī ir viena no šī romāna lielajām vērtībām, ka attieksme pret to, kas notiek tajā brīdī, ir ļoti atšķirīga, lai gan, pēc tam atceroties, tiek uzsvērts: “Jā, mēs bijām vienoti, ļoti vienoti, un vienotāki nemaz nevar būt!”.”
Cilvēki ieguva brīvības elpu un beidzot varēja runāt to, ko domā, bet čekas aģenti nekur nebija pazuduši. Sāpīgā tēma ir viens no izrādes centrālajiem stāstiem, uz ko uzvedina paša rakstnieka tēls.
Reina Rauda atveidotājs Juris Hiršs dalījās ar savām pārdomām par čekas aģentu stāstiem: “Nemaz nav bijis tik grūti dažu labu savervēt. Tagad, kad maisi ir vaļā, pēkšņi cilvēki stāsta: “Es jau nezināju.”, “Es biju jauna meitene, es neko nesapratu.”, “Vai tad es sapratu, ko es parakstu?”. Izrādās, ka diemžēl diezgan daudz kultūras jomas cilvēki paši ir pieteikušies uz šo interesanto misiju.”
Izrādes scenogrāfs ir Uģis Bērziņš, dramaturģe – Ieva Struka, tajā piedalās aktieri Juris Hiršs, Kaspars Aniņš, Daiga Gaismiņa, Juris Lisners, Madara Bore, Matīss Budovskis, Lolita Cauka, Igors Šelegovskis, Egils Melbārdis, Anna Klēvere un citi.
Iestudējums skatītājiem tiks izrādīts pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām.
