„Klasiskā un laikmetīgā baleta vakars „Iespējams” kļuvis par tradīciju, ar kuru noslēdzam baleta sezonu. Projekts, kurā sevi var parādīt jaunie horeogrāfi, bet savas sapņu lomas izdejot jaunie dejotāji, raisījis plašu interesi gan dejotāju, gan skatītāju vidū. Ne velti vairāki no šajos koncertos ietvertajiem darbiem jau kļuvuši populāri gan Latvijā, gan ārzemēs,” stāsta Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
„Iespējams” koncerti ir kā savdabīga meistardarbnīca, kurā baleta mākslinieki piedalās no darba brīvajā laikā. Daudzi no jaunajiem dejotājiem, kas piedalās šajos projektos, lielās lomās vēl nav dejojuši, tāpēc „Iespējams” ir lieliska iespēja viņiem parādīt savu varēšanu. Tieši tā savam iestudējumam „Otello” Ievu Rāceni Dezdemonas lomai noskatīja Alla Sigalova, tāpat tika pamanīta arī Alise Prudāne.
„Iespējams” horeogrāfi ir vai nu absolvējuši, vai šobrīd vēl studē Latvijas Mūzikas akadēmijā. Baleta vakarā viņi skatītājiem piedāvā sen neredzētus fragmentus no klasiskajiem baletiem, gan arī oriģinālhoreogrāfijas. Līdz šim katrs no koncertiem pēc rakstura un horeogrāfijām bijuši atšķirīgi, un arī „Iespējams III” piedāvās daudz interesanta.
Baleta klasiku sagatavojuši Annija Kopštāle un Sergejs Sosnovskis, iestudējot Pas de deux no Ā. Adāna baleta „Korsārs”. Savukārt Alise Prudāne dejos fragmentu no reti iestudētā R. Drigo baleta „Talismans”.
Gluži jaunā gaismā ieraudzīsim latviešu klasiku: Jāzepa Vītola svītai „Dārgakmeņi”, kas savulaik guva plašu popularitāti Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudējumā, laikmetīgu skatījumu piedāvās Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs. Bet jaunu tango versiju skatītāji ieraudzīs Jolantas Lubējas un Antona Freimaņa sniegumā.
Tāpat skatītāji varēs novērtēt Milanas Komarovas veidoto viencēlienu „Pirms un pēc gaismas” – LNO baleta mākslinieces un jaunās horeogrāfes diplomdarbs pirmoreiz plašākai publikai tika piedāvāts 6. maijā, izpelnoties visaugstāko novērtējumu.
„Pēdējo 15 gadu laikā iepazīstot dažādu izcilu pasaules horeogrāfu rokrakstus un strādājot viņu vadībā, mūsu baleta mākslinieki uzkrājuši pieredzi, kas atspoguļojas horeogrāfijās. Tas notiek neviļus. Šodien dejotājiem vairs nepietiek ar lēcieniem, pagriezieniem, roku un kāju pozīcijām: ir perfekti jāpārvalda ķermenis. Tā ir konceptuāli cita pieeja – mūsdienu dejotājam jābūt universālam,” uzsver Leimanis.
