Rīta Panorāma

Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu

Rīta Panorāma

Rīta panorāma

Mistiskais un kaislīgais izrādē «Salemas raganas» Dailes teātrī

Iestudējumā «Salemas raganas» Laura Groza-Ķibere aicina uz atbildīgu attieksmi pret savu izaugsmi

Dailes teātra Lielajā zālē sagatavots jauniestudējums – Artūra Millera “Salemas raganas”. Pasaulslaveno stāstu par raganu medībām iestudējusi režisore Laura Groza-Ķibere. Izrāde skatītāju vērtējumam tiek nodota 2019. gada 1. februārī.

Laura Groza-Ķibere rosina sabiedrību domāt kritiski un pievērš uzmanību tam, cik daudzi mūsdienās aizraujas ar mistisko. Režisore uzsver – ir jākoncentrējas uz ļoti atbildīgu attieksmi pret savas personības izaugsmi un izglītību.

Salema ir liekulības pārpilna pilsētiņa, kurā dzīvo tikumīgas sievas un uzticīgi vīri. Taču zem ārējās piedienības te valda kaislības, iekāre un atriebība. Kad vairākas jaunas meitenes sāk apsūdzēt vietējos iedzīvotājus sakaros ar pārdabiskiem spēkiem, mazās kopienas dzīve tiek sagrauta. Tagad daudziem paveras lieliska iespēja izrēķināties ar saviem pretiniekiem. Nav šaubu, ka tumsas spēki ir aplenkuši šo vietu. Pats nelabais sarīko dzīres Salemā un dejo uz savu upuru kapiem. Vietējiem varasvīriem ir jātiek skaidrībā, kas izraisījis šo katastrofu.

Savā lugā ar oriģinālo nosaukumu “Smags pārbaudījums”, kura 1953. gadā ieguvusi Tonija balvu kā gada labākā luga un nu jau kļuvusi par dramaturģijas klasiku, Artūrs Millers raksta par notikumiem Amerikas ciematā 17. gadsimta beigās. Taču kopš tiem laikiem nekas daudz nav mainījies – cilvēki laiku pa laikam sarīko kārtējās raganu medības, lai vērstos pret tiem, kuru uzskati vai dzīvesveids nešķiet pieņemams.

“Mana varone par visu vairāk vēlas aizbēgt no tās visuredzošās acs un būt brīva. To viņa var izdarīt tikai caur cilvēku, kuru viņa ārkārtīgi mīl, ar kuru viņa ir apsēsta. Tad sākas notikumu lavīna, kurai viņa vairs nespēj pretoties,” stāsta Abigailas Viljamsas lomas atveidotāja Ilze Ķuzule-Skrastiņa.  

Savukārt Džona Proktora lomas atveidotājs Juris Žagars uzsver – mūsdienās grēka grēka jēdziens ir daudz citādāks.

“Ja es esmu krāpis savu sievu, pārgulējis ar sešpadsmitgadīgu meiteni, kuru neesmu piespiedis, tad šodienas kontekstā uztvert to kā nāves grēku būtu dīvaini. Vai, teiksim, samelot. Nu un tad? Mēs visu laiku melojam. Vai, teiksim, uzlikt savu parakstu zem kaut kā, zem kā īstenībā neparakstos – nu un tad? Šodienas kontekstā to spēlēt kā ārkārtīgu traģēdiju un mokas nebūtu loģiski – mēs tam neticētu,” uzskata Žagars. 

Izrādē lomas atveidos Juris Žagars, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Inga Alsiņa, Gints Grāvelis, Dainis Grūbe, Andris Bulis, Indra Briķe, Olga Dreģe, Dārta Daneviča, Anta Aizupe, Sarmīte Rubule, Juris Bartkevičs, Mirdza Martinsone, Artis Robežnieks, Mārtiņš Upenieks, Artūrs Dīcis, Lauris Subatnieks, Ilze Dzenīte vai Liene Andreta Kalnciema, Elīza Marija Rešetina un Emīlija Paula Andersone, kā arī Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēknes Valērija Birina, Oļesja Čudakova, Diāna Jefremova, Elizabete Elsone, Evita Tūna, Apolinārijas Kartavceva un Nikola Davalos. 

Režisore Laura Groza-Ķibere iestudējumu veidojusi kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Jolantu Rimkuti, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu, gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu un video mākslinieku Jēkabu Vilkārsi. Lugu tulkojis Jānis Elsbergs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti