Izrādes idejas un scenārija autors ir Jānis Peters, lomās redzēsim Gundaru Grasbergu, Mārtiņu Brūveri un Ditu Lūriņu. Mūziku komponējis Raimonds Pauls, kurš pats izrādē būs arī pie klavierēm.
Uz afišas ieraugot Sudrabkalna vārdu, iespējams, daudziem uzreiz nāks prātā dzejas rindas „Es eju pār robežām paceltu galvu…”. Un tas būs pat ļoti zīmīgi, jo Sudrabkalns tiešām pieder dzejniekiem, kura darbība padomju laikā diemžēl gandrīz pilnībā aizēnojusi viņa pirmspadomju veikumu. Taču šis veikums ir ļoti izcils, un to tad arī dienasgaismā cels jaunā izrāde.
Scenāriju tai veidojuši Jānis Peters un Valdis Lūriņš, kurš ir arī izrādes režisors.
„Sudrabkalns ir traģiska personība. Faktiski viņa liktenī atspoguļojas tas, ka inteliģenti, kuri bieži vien fiziski nav tik spēcīgi, tiek garīgi salauzti. Mūsu nolūks ir mēģināt vismaz saprast Sudrabkalnu, jo viņš dzīvoja laikmetā, kurā pats laikmets bija sajucis prātā,” sacīja Lūriņš.
Izrādē Dzejnieka lomā redzēsim Gundaru Grasbergu, bet viņa alter ego atveidos Mārtiņš Brūveris. Liktenīgās sievietes lomā - Dita Lūriņa.
Izrādi veidos dzeja, kā arī skaistākās lappuses no Sudrabkalna sarakstes ar aktrisi Birutu Skujenieci, kas bija viņa mūža lielā, vienīgā un arī traģiskā mīlestība. Dziesmas komponējis Raimonds Pauls, kurš izrādē pats arī būs pie klavierēm.
„Dzeja ir pirmklasīga. Mēs mēģināsim romantiski minorīgās noskaņās atklāt šo viņa lielo mīlestību uz aktrisi, kas diemžēl traģiski aizgāja bojā… Lasot šos pantus, es saprotu, ka toreiz cilvēkiem bija cita filozofija un attieksme vienam pret otru. Mēs tagad esam aizgājuši pilnīgi citā domāšanā,” teica Pauls.
Sudrabkalna vēstules Birutai Skujeniecei, kam arī pieskarsies izrāde, ir tik skaistas, ka tādas saņemt būtu ikvienas sievietes sapnis. „Es domāju, katra sieviete tādas vienkārši vēlētos saņemt. Tajās ir emociju gamma - no dievināšanas, apbrīnas un pielūgsmes līdz kaislībai. Ne katrs kaislību prot formulēt vārdos, bet Sudrabkalns kā dzejnieks to spēj, un līdz ar to šīs vēstules ir vienkārši ārkārtīgi skaistas,” tā par tām saka direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka.
Valdis Lūriņš Sudrabkalna un Skujenieces mīlas stāstu dēvē pat par savā ziņā unikālu, jo tas ļoti dziļi un traģiski ietekmēja visu Sudrabkalna dzīvi: „Sudrabkalna traģēdija varbūt ir tā, ka Skujeniecei slāpa pēc viņa gara plašuma, bet Sudrabkalnam slāpa pēc visa cilvēka, ieskaitot arī miesu. Unikāls šis mīlas stāsts ir arī caur to, ka pēc Skujenieces nāves 44 gadus Sudrabkalns nepātraukti dzīvoja ar viņas klātbūtni. Pat līdz tam, ka pēc viņas nāves viņš apmetās vasarnīcā, un skatījās uz katastrofas vietu, kur Skujeniece bija aizgājusi bojā. Viņas fiziskais zaudējums lielā mērā bija visu Sudrabkalna likstu un klapatu pamatā”.
Valdis Lūriņš piebilst, ka caur Sudrabkalna likteni ļoti spilgti var ieraudzīt, cik ļoti cilvēkam ir nepieciešam mīlestība, pat ja tā ir tikai kā netverama ilūzija…
Mīlestības tēma arī būs galvenais vadmotīvs iestudējumā „Trubadūrs uz ēzeļa”, kam pirmizrāde Nacionālā teātra Aktieru zālē būs skatāma trešdien, 24.aprīlī.
