Kāds sociālpolitiskais modelis ir veiksmīgāks? Alvis Hermanis izrādē «Viss zem debesīm» ieskatīsies iespējamā nākotnē

Piektdien, 11. martā, Jaunajā Rīgas teātrī būs pirmizrāde Margaritas Ziedas lugai "Viss zem debesīm", ko iestudējis Alvis Hermanis. Kad pirms diviem gadiem teātris sāka gatavot izrādi, nodoms bija pastāstīt skatītājiem par šobrīd notiekošo modernajā Ķīnā, kas jau ilgāku laiku attīsta savdabīgu sociālpolitisko modeli, kas – pēc Alvja Hermaņa vārdiem – ir nebijis eksperiments civilizācijas vēsturē. Pēdējo divu nedēļu laikā – saistībā ar karu Ukrainā – stāsts par Ķīnu ieguvis vēl lielāku aktualitāti. Kā rezumē Alvis Hermanis – jaunā izrāde piedāvās ieskatīties iespējamā mūsu nākotnē un izdarīt secinājumus.

Kāds sociālpolitiskais modelis ir veiksmīgāks? Alvis Hermanis izrādē «Viss zem debesīm» ieskatīsies iespējamā nākotnē
00:00 / 05:31
Lejuplādēt

Izrāde veidota kino estētikā, jo sākotnējā doma arī bija, ka stāstus par Ķīnu Jaunais Rīgas teātris veidos kā filmu.

Jau bija atrasts ārzemju kopproducents un lokācijas, tomēr ieceri par filmu īstenot neizdevās, tāpēc tagad filmas scenārijs pārvērsts teātra valodā.

Izrādē spēlē divi aktieri – Vilis Daudziņš un Guna Zariņa. Stāsta centrā ir latviešu dzejniece Astrīda un viņas piedzīvojumi Ķīnā, kur viņa ir uzaicināta uz Eiropas Savienības un Ķīnas sadraudzības festivālu.

Pārsteigumi Astrīdu sagaida, jau ielidojot Pekinā un ierodoties viesnīcā, taču vislielākais pārsteigums ir sociālo punktu sistēma, kas Astrīdu ieved strupceļā, jo viņa ļoti ātri zaudē tā sauktos uzticības punktus un iedzīvojas problēmās.

Izrāde veidota Alvim Hermanim raksturīgajā intonācijā, kur nopietnais mijas ar komisko, bet, izrādi iecerot, galvenais nodoms bijis pastāstīt skatītājiem, kas šobrīd notiek modernajā Ķīnā, ko režisors dēvē par nebijušu eksperimentu civilizācijas vēsturē: "Modernā Ķīna jau vairākus gadus attīsta ļoti dīvainu sociālpolitisko modeli, kur kapitālisms ir savienots ar totalitārismu, un mērķis ir visus cilvēkus bez izņēmuma padarīt galīgi laimīgus. Patīk tas viņiem vai ne.

Bet, jā, pēdējo divu nedēļu laikā konteksts ir izmainījies, un tas gabals ir vēl aktuālāks, jo es esmu starp tiem, kas domā, ka Putins nebija sajucis prātā, kad viņš sāka to, ko viņš sāka.

Ka viņam bija un joprojām ir racionāls plāns, kas varbūt neīstenojas tik slaidi, kā viņš gribēja, bet viņa plāns bija imitēt Ķīnas modeli, jo ideoloģija viņiem ir ļoti, ļoti līdzīga.

Un ne velti tagad jau bija ziņa, ka Krievijas Centrālā banka ir ierobežojusi operācijas ar Rietumu valūtām, bet vienlaicīgi viņi aicina Krievijas pilsoņus veikt ieguldījumus ķīniešu valūtā – juaņās. Līdz ar to, ka Ķīnas un Krievijas arī ekonomikas tagad savienosies – par to man vispār nav nekādu šaubu –, tās visas sankcijas no Rietumu puses metīsies vispirms aizpildīt Ķīna."

Jaunā Rīgas teātra dramaturģe Margarita Zieda pie lugas "Viss zem debesīm" sāka darbu pirms diviem gadiem, un šī brīža konteksts lugā, protams, tiešā veidā neienāk. Luga balstīta dziļā izpētē par mūsdienu Ķīnā notiekošo, un modelētas situācijas, ar ko jārēķinās, piemēram, vienam latviešu cilvēkam, ja viņš nonāk Ķīnā.

Būtībā tā ir divu ļoti atšķirīgu pasauļu satikšanās, kas katra balstās savās vērtībās un modeļos, un tie arī ir izrādes centrālie jautājumi – atzīst aktieris Vilis Daudziņš: "Centrālie jautājumi ir par sociālpolitiskajiem modeļiem. Kurš tad ir veiksmīgāks? Kāda kopā dzīvošana mums kā sociālām būtnēm ir veiksmīgāka?

Tā, ko piedāvā Rietumi – liberālisms, demokrātija, bet tai pašā laikā bez tādiem skaidriem garīgiem virzieniem, jo tiek pieļauti visi iespējamie virzieni, kādi vien var būt, jo mums ir demokrātija.

Vai arī tomēr tā ir Ķīna ar tādu strukturētu, lai arī komunistiskās partijas, bet tomēr skaidru virzienu, kurp viņi dodas. Kas, protams, arī paredz sabiedrības kontroli, kas paredz to, ka sabiedrības nozīme ir daudz lielāka par indivīda nozīmi.

Tas, protams, padara Ķīnu daudzos gadījumos veiksmīgāku. Un daudzos gadījumos veiksmīgāki ir arī totalitārie režīmi. Tad, kad ir jāveic kādas kardinālas izmaiņas vai jāpieņem kādi kardināli lēmumi, tad nevajag ne ar ko saskaņot. Vienkārši mēs pieņemam, ka būvējam šeit dzelzceļu un uzbūvējam.

Tādā ziņā – ja šeit būtu Ķīna, tad "Rail Baltica" mums jau būtu pirms pieciem gadiem. Tas ir pilnīgi skaidrs. Vai es to gribu? Es gribu dzelzceļu, bet vai es gribu dzīvot tādā pasaulē? Nē!

Protams, ka tās ir divas dažādas pasaules, un mēs varam tikai skatīties, kas notiek šo divu pasauļu sadursmē vai salīdzināšanā."

Alvis Hermanis izrādi dēvē par piedāvājumu ieskatīties mūsu iespējamā nākotnē un izdarīt secinājumus: "Sāksim ar to, ka mums Rietumos un īpaši Eiropā, liekas, ka mēs esam pasaules centrs un ka viss pārējais ir perifērija. Iedrošinos teikt, ka Eiropa kādus jau vismaz 70 gadus tiešām nav vairs pasaules centrs. Eiropā nekas īpaši svarīgs vairs nenotiek, pat Nobela prēmijas laureātu no Eiropas gandrīz jau sen vairs nav.

Savukārt Ķīnas nacionālais kopprodukts pagājušogad pārsniedza visas Eiropas Savienības kopproduktu, kopā ņemot, un tā tālāk un tā tālāk. Tā tendence ir neizbēgama, un ar to atliek vai nu samierināties, vai atliek izdarīt kaut kādus secinājumus."

Iestudējuma "Viss zem debesīm" pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī būs skatāma piektdien, 11. martā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt