"Brāļi Karamazovi" ir Dostojevska pēdējais romāns, viens no viņa sarežģītākajiem darbiem, kurā aiz detektīva sižeta līnijas par ģimenes galvas Fjodora Karamazova slepkavību slēpjas jautājumi, kuri nomoka cilvēci gadsimtiem ilgi – par katra cilvēka dzīves un cilvēces vēstures jēgu, par morāles pamatiem un cilvēku pastāvēšanas garīgajiem balstiem.
"Mūsu izrādes fokusā ir cilvēka dabas dažādās šķautnes, kuras mēdz plosīt cilvēka dvēseli – mūžīgās krustceles starp labo un ļauno, mīlestība un naids, skaudība, dusmas, lepnums, samierināšanās un piedošana.
Izmisīga vēlme dzīvot pret vēlmi mirt vai nogalināt. Par iekšējām vajadzībām vai vēlmēm, kuras mēs, cilvēki, dzīves laikā slēpjam savā zemapziņā. Tas ir stāsts par mīlestību, ticību, nāvi un vientulību,” pārdomās dalās režisore Lucina Sosnovska.
Lai padziļinātāk pētītu cilvēka dvēseles anatomiju, izrādes laikā aktieri mainās lomām, pārģērbjoties turpat uz skatuves. Radošā komanda stāsta: "Cilvēks ir daudznozīmīgs. "Brāļi Karamazovi” palīdz paskatīties uz cilvēka būtību no dažādiem rakursiem, vienā tēlā var saskatīt dažādus cilvēkus un otrādāk – cilvēks var būt dažādu tēlu kopsumma. Tāpat arī dzīvē – ir sarežģīti atklāt visas viena cilvēka šķautnes uzreiz. Cilvēks katrā situācijā var atklāties savādāk.
Tāpēc aktieris vienu brīdi ir Grušeņkas ādā, citu – Katerinas, lai labāk izprastu gan tēlus, gan radušos konfliktu.”
Pēc "Karamazova” pirmizrādes iestudējuma inscenējuma autore Patrīcija Kovaņska (Polija) atzīmē, ka viņas un režisores Lucinas Sosnovskas darbi tiek iestudēti, apzināti liekot skatītājiem iziet ārpus komforta zonas, liekot uzdot sev neērtus jautājumus, tomēr viņa ir pārliecināta, ka „Karamazovs” iekaros skatītāju sirdis – gan tā gaišās, gan tumšās daļas.
Izrādē "Karamazovs” piedalās: Vadims Bogdanovs, Jurijs Djakonovs, Miroslavs Blakunovs, Mihails Abramovs, Milena Savkina, Natālija Kotona, Žanna Lubgāne, Vanda Gibovska, Valentīna Vasiļjeva, Jūlija Vasiļjeva, Raimonds Paegle, Jevgēnijs Mihailovs. Izrādes „Karamazovs” scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Elžbeta Šurpicka no Polijas, komponists – Toms Auniņš, horeogrāfs – Tobiašs Bergs (Polija), koncertmeistare – Jūlija Vasiļjeva, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs. Lugu no poļu valodas tulkoja Andris Kazjukevičs.
Izrāde notiek krievu valodā un ir paredzēta skatītājiem, sākot ar 16 gadu vecumu.