Mailss un Džaks ir tuvi draugi, kuri nolemj stilīgi nosvinēt Džaka gaidāmās kāzas. Viņu vecpuišu ballīte ir nedēļas ceļojums pa Kalifornijas labākajām vīna degustācijas vietām. Lai arī draugi, viņi ir atšķirīgi – Mailss ir izsmalcināts vīna, literatūras un filozofijas pazinējs, kas cīnās ar depresiju. Džaks savukārt ir vitāls dzīves baudītājs, kam ļoti patīk sievietes, tādēļ viņu uztrauc, ka drīz nāksies zaudēt brīva vīrieša statusu.
Ļoti būtisks lugas varonis ir arī vīns. Ceļojuma laikā skatītājs tiek ievadīts aizvien smalkākās vīna pasaules niansēs, līdz tā kļūst par poētisku metaforu cilvēku attiecībām un mūsu tik dažādajai būtībai. Abi draugi savā ceļojumā sastop arī divas satriecošas un bīstamas sievietes.
Draugu lomas izrādē atveido Jānis Skutelis, kurš ir Mailss, un Ivars Krasts, kurš ir Džaks. Ivars Krasts atzīst, ka, viņaprāt, amerikāņu autors radījis patiešām ar vīrieša dvēseli rezonējošu darbu, ar ko jo īpaši var identificēties vīrieši pēc četrdesmit gadiem:
"Ko iesākt savas dzīves otrajā daļā? Jo viens posms ir nodzīvots; uz to atskatoties, to izvērtējot, kā dzīvot tālāk? Kā šo ceļojumu noslēgt? Tad arī vīrietim nākas apcerēt šīs izvēles."
Tāpat kā attiecībā uz vīnu ir jānoķer īstais brīdis, kad tas ir labi nobriedis un izplaucis savā garšas buķetē, arī cilvēka dzīvē ļoti svarīgi nepalaist garām īstos un svarīgos brīžus – arī par to ir izrāde.
Ivars Krasts turpina: "Jā, vīnu kā metaforu varētu attiecināt uz visiem cilvēka dzīves posmiem. Jaunība ir jauns vīns, tad tu nobriesti un kļūsti jau kā pamatīgāks vīns. Un tad ir viens tas pareizais gads, kurā vīns uzplaukst, un es pieļauju, arī dzīvē ir kāds periods, kas piedāvā izvēles, kas ir tava iespēja kļūt labākam. Bet pastāv arī iespēja saskābt vai vīnu noturēt par ilgu. Tāpat arī attiecībās. Tāpat kā pirmais vīna malks, arī attiecības sākotnēji var būt eiforiski reibinošas un solījumu pilnas, bet pakāpeniski kļūt par smagāku gadījumu. Jā, es domāju saistībā ar vīnu var piefilozofēt klāt daudz un dažādas dzīves situācijas."
Jānis Skutelis, kurš izrādē atveido izsmalcināto vīna pazinēju Mailsu, uzskata, ka lugā apcerētā vīna pasaule ar savu smalkumu ir arī kā atsvars abu vīriešu dažkārt ne tik smalkajām savstarpējām sarunām.
Bet latviešu izrādei izvēlētais nosaukums "Pelikāni un vīnogas" oriģinālā "Sānceļi" vietā savukārt izrādi mazliet vairāk romantizē. "Oriģinālais nosaukums ir "Sideways" – tāds izteiciens, kas apzīmē to, ka cilvēks ir krietni iereibis, ka viņu tā drusku nēsā. Un mūsu nosaukums ir iespēja nākt ar citu stāstu, citu atslēgu. Jo, ja nosaukums ir "Pālī", tad tas ir viens gadījums, bet ja nosaukums ir "Pelikāni un vīnogas", tad tas ir cits gadījums. Jā, mēs to esam nedaudz romantizējuši," spriež Jānis Skutelis.
Arī viņš atzīst, ka luga ir tiešs trāpījums četrdesmitgadīga vīrieša sajūtās: "Tas ir tāds interesants brīdis, par kuru var runāt un runāt. Tas ir brīdis, kad daudz kas ir jāpārdefinē. Viss ir tas pats, bet viss ir cits. Tāda ļoti dīvaina sajūta. Ir tāds vecs dzenbudistu joks par to, ka cilvēks, kurš nav studējis dzenbudismu, domā, ka koks ir koks, upe ir upe, kalns ir kalns. Tad, kad viņš ir pastudējis, viņš domā, ka koks nav koks, upe nav upe, kalns nav kalns. Un tad, kad viņš ir pa īstam apguvis, viņš saprot, ka koks ir koks, upe ir upe, kalns ir kalns. Bet tas viss aplis ir jāiziet. It kā nosaukumi ir tie paši, bet tas ir kaut kas pilnīgi cits."
Alvja Hermaņa veidotajā iestudējumā "Pelikāni un vīnogas" līdzās Jānim Skutelim un Ivaram Krastam galvenās sieviešu lomas spēlē Jana Čivžele un Inga Tropa.
