"Normatīvais regulējums pilnībā izslēdz, ka nominācijas komisija konkursa gaitā konsultētos ar mākslinieciskās vadības komandu par pretendentu izvēli, kā to savā publiskajā paziņojumā aizrāda režisors Elmārs Seņkovs, pārmetot Kultūras ministrijai šādas komunikācijas trūkumu. Savukārt, tiklīdz bija zināms konkursa rezultāts, Kultūras ministrija pirms izziņošanas publiski to vispirms paziņoja teātra iepriekšējam valdes loceklim Vimbam un drīz pēc tam – teātra kolektīvam," skaidroja Vizule.
Viņa norādīja, ka Latvijas Nacionālais teātris ir valsts kapitālsabiedrība un saskaņā ar Latvijas likumdošanu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu tiek organizēts atklāts konkurss. Tajās valsts kapitālsabiedrībās, kurās KM ir valsts kapitāla daļu turētāja, valdes locekļiem noteiktais amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tuvojoties šī termiņa beigām, tiek organizēts atklāts konkurss uz valdes locekļa amatu, šāda kārtība tiek īstenota visās Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās.
Pēc Vizules paustā, ņemot vērā, ka iepriekšējam Nacionālā teātra valdes loceklim Jānim Vimbam 26. jūnijā beidzās piecu gadu pilnvaru termiņš, ministrija 26. martā izsludināja atklātu konkursu uz Nacionālā teātra valdes locekļa amata vietu. 18. maijā, ņemot vērā pretendentu zemo aktivitāti, pieteikumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 9. jūnijam.
Ministrijas pārstāve skaidroja, ka valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amata konkursu sagatavošanu un norisi nosaka normatīvais regulējums. Arī šis konkurss tika sagatavots un noritēja pilnībā atbilstoši regulējumam. Saskaņā ar to amata pretendentiem tika izvirzītas vairākas prasības, tostarp nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs.
Tāpat no pretendentiem tika sagaidīta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, kas iegūta pēdējo septiņu gadu laikā, valsts valodas prasmes "C1" līmenī un vismaz vienas svešvalodas, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, zināšanas vismaz "B1" līmenī atbilstoši "Europass" sistēmai.
Pretendentiem bija jābūt zināšanām un izpratnei par kultūras nozari, īpaši par teātri, zināšanām un izpratnei par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību, tai skaitā finanšu vadību, prasmei prezentēt un argumentēti pamatot savu viedokli. Tāpat tika vērtētas likumdošanā noteiktās valdes locekļu amata pretendentu kompetences: komandas vadīšanas kompetence, stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu un lēmumu pieņemšana un atbildība.
Vizule atzīmēja, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu tika izveidota nominācijas komisija, kas vērtēja pretendentu pieteikumus. Komisijas priekšsēdētājas pienākumus pildīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece bija Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.
Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumi ietver nosacījumu par apliecinājumu, kas jāparaksta visiem komisijas locekļiem pirms pretendentu iesniegtās dokumentācijas izskatīšanas, ka, ņemot vērā interešu konflikta novēršanas un fizisko personu datu aizsardzības prasības par nominācijas komisijas darbā iegūtas informācijas neizpaušanu un citus šīs informācijas aizsardzības pasākumus, pārkāpumu gadījumā tie tiks saukti pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
Tāpat Vizule atzīmēja, ka valsts kapitālsabiedrības vadību, kā tas noteikts likumdošanā, veic kapitālsabiedrības valdes loceklis. Viņam ir noteikti pienākumi un atbildība. Mākslinieciskais vadītājs šādus pienākumus neveic un šādu atbildību nenes, kā arī viņam nav darba līgumisko attiecību ar kapitālsabiedrības daļu turētāju, tādējādi nav iespējams, ka Kultūras ministrija sludinātu konkursu uz teātra mākslinieciskā vadītāja amata vietu.
KONTEKSTS:
24. jūlijā Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Māris Vītols.
Pieteikumus Nacionālā teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pildīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece – KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica.
Savukārt komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.
Nespējot ar jauno vadītāju vienoties par sadarbību, teātri pameta tā mākslinieciskais vadītājs, režisors Elmārs Seņkovs un viņa komanda, ko veidoja teātra galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens, horeogrāfe Elīna Gediņa. Teātri pameta arī aktieris Arturs Krūzkops.
