Kokles spēles tradīcijas Alsungā tā īsti apsīkušas nav ne reizi, arī tad, kad 19., 20. gadsimta mijā Latvijas teritorijā tās lielākoties bija pārtrūkušas. Arī etniskās kultūras centra "Suiti" kopš 2004. gada ik vasaru rīkotās meistarklases kokles spēlē ir apmeklētas vienmēr. Nu jau pat jāveido divas grupas – iesācējiem un zinātājiem.
"Mēs esam atbildīgi par šo tradīciju turpināšanu. Lai šī tradīcija būtu dzīva arī šodien, tad arī mēs pie tā strādājam, organizējot šīs meistarklases, arī papildus tam Alsungas mūzikas skolā tiek piedāvāta kokles spēles apmācība," skaidro etniskās kultūras centra "Suiti" vadītāja Dace Martinova.
"No suitiem mēs patiesībā esam smēlušies ļoti, ļoti daudz koklēšanā, jo pie suitiem mēs varam runāt par Nikolaju Heņķi, par Jāni Poriķi, par kādām zināmām melodijām, zināmiem spēles elementiem un arī instrumentiem. Arī man pašai, braucot un spēlējot visdažādākajās zemēs, bieži vien tās improvizācijas ir balstītas arī suitu melodijās," stāsta etnomuzikoloģe, koklētāja Laima Jansone.
Suitu koklētājs Jānis Poriķis ir iemūžināts 1935. gada režisora Aleksandra Rusteiķa filmā "Dzimtene sauc". Tā ir arī pirmā reize, kad kokle ierakstīta kinolentē un ļauj redzēt tās spēlēšanas tradīciju. Viena no viņa izgatavotajām aptuveni 60 koklēm glabājas arī etniskās kultūras centra krātuvē, un šai reizē noslēguma koncertā atkal skanēja, meistarklases dalībnieka Jura Lipšņa izzināta.
"To koklētāju bija daudz. Ja nebūtu, kas šodien to dara, tā būtu viena atkal plauktā nolikta tradīcija, par ko dzirdēts ir, bet kura netiek darbināta. Tad kas tā par tradīciju," uzsver Juris Lipsnis.
Etniskās kultūras centra "Suiti" vadītāja Dace Martinova atzīst, ka meistarklases būtu jārīko biežāk nekā tikai reizi gadā, jo interesentu kļūst arvien vairāk.
