Operu „Rienci” Rihards Vāgners 1837. gadā aizsāka komponēt Rīgā. Tās pirmizrāde savukārt piecus gadus vēlāk notika Drēzdenē, tika uzņemta ar milzīgu sajūsmu, aizsākot Vāgnera ceļu uz pasaules slavu.
Operas galvenajam varonim Vāgners iedvesmojies no 14. gadsimta populārā Romas politiķa Kolas di Rienco. Viņa karjera iezīmīga ar radikālām gradācijām, vispirms viņš piedzīvoja nedalītu tautas dievināšanu, bet pēc tam tikpat iznīcinošu naidu un nogalināšanu.
Vāgnera operu veido pieci cēlieni, kas ilgst vairāk nekā piecas stundas, bet iestudējums Rīgā būs saīsināts uz divām daļām. Latvijā jau labi pazīstamā dāņu režisore Kirstena Dēlholma stāsta, ka izrādē galvenā ideja par kāda līdera spožumu un postu tiks saglabāta, taču tas nebūs reālistisks sižeta atainojums, bet gan aicinājums izdzīvot šo stāstu, ļaujoties dažādu mākslu sintēzei.
„Katra no ainām ir veidota kā atsevišķa glezna, kas sastāv no mūzikas, kustībām, gaismām un lāzerprojekcijām. Visi šie atšķirīgie elementi noved pie daudzslāņaina kopuma, kas pieļauj visdažādākās asociācijas un interpretācijas. Taču, tāpat kā „Rienci” operas pirmizrādē Drēzdenē, arī mūsu iestudējumā uz skatuves būs balts zirgs, kam arī būs dziļi simboliska nozīme”.
Vadošās lomas operā „Rienci” dziedās trīs pasaules līmeņa solisti no Vācijas un Zviedrijas. Viņu vidū viens no pasaulē pieprasītākajiem varoņtenoriem Torstens Kerls, kuru šobrīd uzskata par pasaulē labāko Rienci lomas interpretu. Dziedonis atklāj, ka loma viņam ir tuva, taču joprojām izaicinoša:
„Vāgners nav bijis ļoti iecietīgs pret tenora balss iespējām. Es domāju, viņš, rakstot operu, bija vienkārši atvēris savu sirdi un daudz nedomājis, kā šo tenora partiju tīri tehniski būs iespējams izdziedāt. Tā ir sarakstīta ļoti augstā testitūrā, dziedājumu ir ļoti daudz, pie tam teju visu izrādi ir jādzied ļoti skaļi, tā kā izpildītājam tas ir patiešām liels izaicinājums”.
Pie diriģents pults iestudējumā būs Modests Pitrens, kurš atzīst, ka vēl grūtāks uzdevums par šīs operas izpildīšanu bijusi tās īsināšana no pieciem cēlieniem uz divām daļām:
„Mana prioritāte, to darot, bija saglabāt belcanto mūzikas tradīciju, kas šajā operā Vāgneram ir raksturīga. Tas nenācās viegli, taču es domāju, ka mums tomēr izdevās, un skatītājus gaida mākslinieciski piesātināts piedzīvojums”.
Iestudējuma dramaturgs Mikus Čeže ir visai pārliecināts, ka arī pašam Vāgneram nekas nebūtu pretī pret šādu ekonomisku domāšanu, izvelkot no viņa operas esenci, jo - ja Vāgnera laikā taupīja sveces, tad mūsdienās visvairāk vēlamies taupīt laiku:
„Vāgners varētu, manuprāt, piedot visu ko, bet viņš nepiedotu sīkumainību un sīku ņemšanos, tādēļ, manuprāt, ja vispār griezt, tad griezt pamatīgi un atstāt tikai labāko un to, kas funkcionē. Es gan nezinu, kur Vāgners šobrīd atrodas, bet esmu pārliecināts, ka viņš ar interesi noskatās, kas ar viņa „Rienci” mūsu operā notiek”.
Mulimediālā izrāde „Rienci. Triumfs un sakāve” pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos, svētdien, 19. janvārī.
