Kultūras rondo

Pasaules performanču ikona Marina Abramoviča un viņas izstāde "Esības atmiņa" Kauņā

Kultūras rondo

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs piedāvā divas jaunas ekspozīcijas

"Saucējas" iedziļinās Ukrainas tradicionālajā dziedāšanā

Ukraiņu dziesmās, tāpat kā viņu tautā, ir jauda. Stāsta tradicionālās dziedāšanas grupa «Saucējas»

Tradicionālās dziedāšanas grupai "Saucējas" vairāku gadu garumā ir izveidojusies draudzība ar Ukrainas folkloristiem. "Saucēju" tradicionālais latviešu repertuārs, kā stāsta viena no dziedātājām, ir tās krāšņās, sarežģītās, daudzbalsīgās dziesmas, un ukraiņiem tieši tādas ir. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" īsā sarunā ukraiņu tradicionālo dziedāšanu tās dažādībā apraksta Janta Meža, Signe Pujāte, Aija Biezaite, Elīna Ellere un Vineta Romāne. 

Tradicionālo mūziku vieglāk raksturot kontrastā ar kādu citu tautas mūziku, teic Janta Meža no "Saucējām". Lai labāk izzinātu ukraiņu tradicionālo mūziku, viņa salīdzinājumam piedāvā latviešu dziesmas: "Ukraiņu tradicionālā dziedāšanā svarīgākā ir melodija. Mums pretstatā svarīgākais ir teksts. Līdz ar to – ja viņiem svarīgākā ir melodija, tad tā parasti ir ļoti bagātīgi melismātiski “izcakināta”. Viņu dziesmām raksturīgs, ka vienā melodijā visai bieži var mainīties gan mažoriskas, gan minoriskas noskaņas, un līdz ar to mūzikas materiāls parasti ir ļoti emocionāli uzlādēts, smeldzīgs. Daudzbalsīgā dziedāšana arī ukraiņiem ir ārkārtīgi izvērsta un daudzveidīga, kaut vai tāpēc, ka valsts teritorija ir salīdzinoši liela. Katrā reģionā zinātāji var pateikt – šī dziesma ir no turienes un šī – no turienes." 

Tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībnieces uz Latvijas Radio žurnālists Zigfrīds Muktupāvels

Janta Meža piebilst, ka viņai kā jauniesācējai Ukrainas tradicionālajā muzicēšanā nebija tik viegli atšķirt reģionālās iezīmes. Vaicāta, vai nu ar to sokas labāk, viņa smejot atteic: "Tagad var apmēram tā: [..] Dņepra, viņu likteņupe, tāpat kā mums Daugava, sadala Ukrainu divās daļās. Austrumukrainā, īpaši reģionos, kur tagad notiek aktīvākā karadarbība, ir vairāk raksturīga viskrāšņāķā daudzbalsība, bet otrpus upei tas ir mazāk izteikti. Savukārt Karpatu kalnos ir plaši izplatīta arī vienbalsīgā dziedāšana". Tas gan nemaz nenozīmē, ka vienbalsīgas ukraiņu dziesmas izdziedāšana būtu vienkāršāka – dažkārt tas pat ir grūtāk pat pieredzējušam dziedātājam.

Lai gan "Saucējas" turas pie latviešu tradicionālās mūzikas, viņu repertuārā ir arī, kā pašas saka, sānsoļi. "Tajos sānsoļos mēs ietveram citu tautu dziesmas," paskaidro Meža. Aija Biezaite atzīst: "Ar citu tautu dziesmām to saldo krējumu ātri vien gribas nosmalstīt. Ja izdzirdi ļoti skaistu gabalu, tad gribas dziedāt to skaisto gabalu. Saistībā ar ukraiņu vai baltkrievu, krievu dziesmām ir tas, ka mēs to valodu apmēram saprotam [..]. Valodas apjausma arī palīdz." Vineta Romāne atzīmē, ka "Saucējas" repertuārā iekļauj "krāšņās, sarežģītās, daudzbalsīgās dziesmas, un ukraiņiem tās ir."

"Ukraiņu dziesmās, tāpat kā viņu tautā, ir jauda, tur ir tik milzīga enerģija, ko tagad it sevišķi var just. Tajās dziesmās tas pilnībā atklājas," teic Signe Pujāte.

Janta Meža ukraiņu tradicionālo dziedāšanu iepazinusi, dzīvojot Kijivā un dibinot ciešas draudzības saites ar folkloras kopas "Божичі" dziedātājiem. Savukārt citas "Saucējas" šīs tautas mūzikā iedziļinājušās tradicionālās dziedāšanas nometnē Polijā 2004. gadā. "Jāsaka, ka citreiz ir tā, ka ukraiņu dziedāšanas maniere ir vieglāka dziesmām, kur ir diezgan augstu jādzied, un citreiz to mēģinām izmantot arī latviešu dziesmās," pieredzē dalās Elīna Ellere. 

Raidījumā "Kultūras rondo" grupa izdzied psalmu "Cietēja māte", par kuru Janta Meža Latvijas Radio jau stāstīja kara pirmajās dienās. Viņa atgādina, ka ukraiņiem psalmi ir tradicionālās mūzikas žanrs, kurā ir tautas mūzika, bet teksts ir ar reliģisku saturu. Latvijā psalmu tekstus dzied pamatā no Dziesmu grāmatām, bet ukraiņu psalmu teksti ir tautā veidojušies, pārmantoti no paaudzes paaudzē dziedāšanas veidā. Dziesmu tekstu galvenā jēga ir modināt cilvēkā domas par reliģiskām tēmām: gan Bībelē aprakstītiem notikumiem, gan par ticības pamatjautājumiem visplašākajā nozīmē. Bieži vien dziesmu sižeti ir ielikti sadzīviskā vidē (dārza kopšana, sēdēšana pie svētku galda utt.), lai tuvinātu cilvēka domas Dieva klātesamībai katrā dzīves situācijā. Meža skaidro: "Ja mums ir katehisms, kur ir īsa svarīgākā informācija – bauslība un tā tālāk, tad ukraiņiem tādā ziņā ir bijusi liela priekšrocība, jo, dziedot psalmus, it sevišķi bieži dziedot, diezgan ātri varēja apgūt bauslību, svarīgākos reliģiskos ritus, dažādus stāstus, piemēram, kas notiek ar dvēseli, kad viņa atdalās no miesas un nonāk debesīs vai ellē. Tur tādā tautas valodā viss lēnām pa soļiem izstaigāts un mācīts." Tradicionāli Ukrainā psalmus dziedāja gavēņu laikā, bērēs, mirušo piemiņas rituālos, kā arī ikdienā, ja dziedātājiem bija tāda garīga nepieciešamība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt