ĪSUMĀ
- Vienkārša meitene ar grandioziem sapņiem
- Bērnība popgrupā un pirmie soļi klavierspēlē
- Romu izcelsme ir vērtība, īpaši mūzikā
- Jaunās diriģentes misija – uzrunāt paaudžu paaudzes visā pasaulē
Vienkārša meitene ar grandioziem sapņiem
Agnese sevi raksturo kā vienkāršu un jauku romu tautības meiteni ar grandioziem sapņiem un mērķiem. Viņa saka: “Paldies Dievam, es nepiedzimu bagātā ģimenē. Uzaugu bez tēva. Bērnībā man nebija ne dārgas lelles, ne lepnu drēbju, ne dzīves greznā mājā vai vakariņu dārgos restorānos. Man bija kas vairāk, piederēja kas dārgāks. Tas bija manā sirdī, manā iekšienē – mīlestība pret visiem un visu, kas apkārt. Laipnība pret cilvēkiem, kuri to nebija pelnījuši. Bet pār visam bija mani sapņi un mērķi, kuriem es ticēju un ticu tik stipri, ka apstākļi atkāpjas to priekšā. Esmu pārliecināta, ka ar darbu un pacietību var īstenot visu.”
Agneses lielākā autoritāte, spēks un iedvesma ir māte Ilona. Agnese uzskata, ka mamma ir atdevusi visus savus spēkus un enerģiju, lai meita iegūtu izglītību un “piederētos šai pasaulei”. Māte ticēja meitas sapņiem un palīdzēja tos piepildīt. “Es mammai vienmēr biju paklausīga. Mamma teica, meita darīja. Bez mammas stiprā pleca es tik tālu netiktu,” Agnese atzīst.
Bērnība popgrupā un pirmie soļi klavierspēlē
Dziedāšana un dejošana Agnesi sajūsminājusi no agras bērnības, tāpēc māte viņu aizveda uz bērnu popgrupu “Jūras akmentiņi”. Šo laiku Agnese atceras ar siltām jūtām un pateicību: “Popgrupas vadītāja Lūcija Boitmane pret mums vienmēr bija laipna un saprotoša. Atceros vēlos vakarus pēc mēģinājumiem, kad gaidīju mammu. Lūcija cienāja mani ar gardām bulciņām un siltu tēju. Bieži paliku pēdējā, jo mamma ilgi strādāja. Popgrupā nodziedāju vairāk nekā gadu. Reiz mamma paziņoja, ka es vairs grupā dziedāt nevaru, jo viņa nav spējīga nodarbības apmaksāt. Biju bēdīga, bet saprotoša. Kad vienas durvis ciet, atveras nākamās.”
Pamata izglītību Agnese ieguva Ventspils Vakara vidusskolā, kur darbojās speciālās klases romu tautības bērniem. Viņa atzīst, ka tas ir bijis lielisks laiks un mācības ir bijušas pozitīvi lādētas. Kaut arī romu bērnu kļuvis arvien mazāk, nekādu diskrimināciju meitene nav jutusi. No pamatskolas spilgtā atmiņā palikušas sākumskolas audzinātāja Dace Liepiņa, pamatskolas audzinātāja Maija Bērziņa un lieliskā skolas direktore Ija Lasmane. Paralēli Agnese mācījās klavierspēli Ventspils Mūzikas skolā. Viņas pasniedzēja Tatjana Guseva ne tikai rūpējās par Agneses profesionālo izaugsmi, bet arī iedvesmoja un palīdzēja grūtos brīžos.
Pasniedzēja kļuva par morālo atbalstu gan savai skolniecei, gan viņas mātei, tāpēc Agnese saka “būšu viņai pateicīga mūžīgi.”
Pēc pamatskolas Agnese iestājās Ventspils Mūzikas vidusskolas diriģēšanas klasē. Tas bija laiks, kad viņa atrada sevi un saprata, kas vēlas būt, atklāja savus talantus. Pateicoties “izcilajām un man ļoti mīļām diriģentēm Anitrai Niedrei un Rudītei Tālbergai” Agnesei izdevās gan sevi atrast, gan noturēties. “Brīdī, kad viss šķita sarežģīti, bija vēlme visu pamest un iet vieglāku ceļu, viņas bija blakus un veda mani pie prāta. Nevēlos pat iedomāties, kas varēja notikt ar manu dzīvi. Joprojām atceros, kā ar Anitru sēdējām 1. stāva 5. klasē. Es raudāju un stāstīju, cik viss ir slikti, viņa smaidīja un mierināja. No viņas smēlos enerģiju un iedvesmu, uzlādējos katrā sieviešu kora “Venda” mēģinājumā,” atminas Agnese.
Savukārt Rudīte bija Agneses diriģēšanas pasniedzēja un ir autoritāte līdz šim brīdim. “Rudītei ir neatvairāmas īpašības. Gracioza, muzikāla un vienmēr pozitīvas enerģijas pārpilna. Rudīte man ticēja. Viņa ieraudzīja manus talantus un cēla gaismā. Tā ir neizsakāma vērtība. Par iespēju izglītoties milzīga pateicība jāsaka arī Ventspils Mūzikas vidusskolas direktoram Andrim Grigalim,” uzsver Agnese.
Romu izcelsme ir vērtība, īpaši mūzikā
Pēc vidusskolas Agnese iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) kora diriģēšanas specialitātē. Specialitāti viņa studē pie profesora Jāņa Zirņa, ko uzskata par leģendu. Nonākusi galvaspilsētā un profesionālajā apritē, Agnese atkal ir pateicīga visam un visiem – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, koncertmeistarēm Dzintrai Vīcupei un Svetlanai Stankēvičai, Kordiriģēšanas katedras vadītājam Jānim Baltiņam un JVLMA jauktā kora vadītājam Jānim Ozolam.
“Fenomenālas, izcilas un fantastiskas personības,” viņa saka.
Šobrīd Agnese kora diriģēšanu studē Bratislavā pie profesora Milana Kolenas. “Šeit būt ir izcila pieredze. Ik brīdi atceros, ka es pārstāvu ne tikai Latviju, bet visu romu nāciju,”
atbildīgi rezumē studente.
Agnese atzīst, ka savu romu izcelsmi izjūt vienmēr un visur. Viņa uzskata, ka tā ir vērtība, īpaši mūzikā. “Temperaments, graciozitāte un īpašā enerģētika atšķir mūsu mūziku, padara to neatkārtojamu. Es lepojos ar savu izcelsmi, uzskatu, ka romu tautība ir kā grezna rota uz mana kakla,” uzsver Agnese.
Agnese atzīst, ka pasaule ir liela un cilvēki dažādi. Savu tautību viņa nekad nav slēpusi, dažreiz tikai noklusējusi. Parasti tas notiek jaunā vidē, kur nav paredzama reakcija. “Mūzikas skolas pirmie gadi, vidusskolas pirmais kurss, akadēmijas jauktā kora mēģinājumu pirmie mēneši… Nekad neesmu kautrējusies, par to, kas esmu, bet tajā pašā laikā nevaru zināt, kāda ir šo cilvēku pieredze ar citiem romiem. Var gadīties, ka tā ir slikta, to es nevaru mainīt. Sastaptajiem cilvēkiem es vispirms ļauju sevi iepazīt kā personību un tikai tad atklāju savu tautību. Spilgti atceros vidusskolas kursa biedrenes teikto: “Pateicoties tev, man ir izmainījies priekšstats par čigāniem”. To es ļoti ņēmu vērā. Arī viens cilvēks var lauzt stereotipus un padarīt šo pasauli kaut nedaudz labāku,” viņa atminas.
Agnese ir ideāliste, kas saistāms gan ar jaunības maksimālismu, gan romu tautībai raksturīgajām iedzimtajām reliģiskajām jūtām – viņa tic un paļaujas. “Ticu, ka Dievs ir ar mani un vada manu dzīvi. Viņš dara mani stipru, kad jūtos vāja. Dod spēku un drosmi nebaidīties no izaicinājumiem dzīvē. Es nebaidos un uzticos Dievam, jo zinu, ka viss manā dzīvē notiek tā, kā tam ir jānotiek. Ticu, ka Dievam ir brīnišķīgs plāns manai dzīvei. Ar Viņa gudrību un spēku viss tiks īstenots. Parasti es Dievam neko nelūdzu, bet es vienmēr Viņam pateicos. Man vajadzētu pāris stundas, lai uzskaitītu, par ko esmu pateicīga. Dieva mīlestība ir pāri visam,” uzskata jauniete.
Misija – uzrunāt paaudžu paaudzes visā pasaulē
Tāpat Agnese tic, ka katram cilvēkam ir sava misija, kas uz zemes jāizpilda. Savu uzdevumu viņa saskata mūzikā un mīlestībā pret savu tautu. “Manā sirdī deg lietas, kuras vēlos īstenot. Vēlos uzrunāt paaudžu paaudzes, ģimenes, romu bērnus un jauniešus visā pasaulē. Likt saprast, ka neatkarīgi no tā, kāda ir tava nacionalitāte, vecums, cik finansiāli bagāts esi un kāds ir tavs uzvārds, tu vari dzīvot sapnī un būt laimīgs,” skaidro Agnese.
Attiecībā uz praktiskām lietām jauniete ir konkrēta – strādāt un pelnīt iztikai viņa sākusi 17 gadu vecumā. Bijusi vadītāja un kormeistare vairākiem ansambļiem un koriem Ventspilī, pēdējos trīs gadus Agnese strādā Rīgas mūzikas studijā ''Tamara music studio'' – pasniedz vokālo mākslu, klavierspēli un solfedžo, kā arī vada bērnu vokālo popgrupu ''Melody Kids''. Darbs viņai sagādā prieku, Agnese uzskata, ka bērni un jaunieši ir talantīgi, mērķtiecīgi un strādāt griboši, bet bērnu vecāki pārsteidz ar degsmi un idejām.
Agnese ir pateicīga studijas direktorei Tamārai Caurkubulei un uzskata, ka pie viņas strādāt ir gan liels gods, gan laba dzīves skola: “Pateicoties viņai, es kļuvu par stipru cilvēku. Tamāra man iemācīja nekad nesamierināties ar sasniegto.”
Taujāta par vecumu, Agnese smaida. “Deviņi gadi pamatskola, četri gadi vidusskola un četri gadi akadēmija, protams, laiks neapstājas, gadi rit uz priekšu. Esmu 23 gadus veca. Zinu, ka romu tautības meitenei šajā vecumā normāli ir būt laulībā un audzināt bērnus. Jā, nenoliedzu, ka ģimene ir viena no svarīgākajām dzīves daļām. Arī man būs vīrs un bērni, jo Dievs man to ir apsolījis. Pagaidām man uzcītīgi jādara tas, kas ir manā sirdī – jāpiepilda sapnis un jātiecas uz mērķiem.”
Romu dvēsele bez mīlestības nevar, tāpēc arī šīs tautas mūzika tā aizkustina cilvēku sirdis. Mūzika ir virtuoza, tajā vienmēr ir stāsts, un parasti tas ir par mīlestību. Tā ir emocionāli pārpildīta pasaule, kurā ir plūstoša melodiskā līnija un dejisks ritmiskais zīmējums. “Manā pieredzē cittautu pārstāvji ne tikai respektē romu mūzikas kultūras tradīcijas, bet ar lielāko prieku to klausās. Šī mūzika vienlīdz iepriecina un aizkustina gan izpildītājus, gan klausītājus,” ir pārliecināta topošā diriģente, kas pozitīvo priekšstatu par romiem šobrīd vairo Bratislavā. Taču viņa jau ilgojas pēc Latvijas un tās ļaudīm, jo šeit ir viņas mājas.
“Ir gājis visādi. Kalni un lejas. Prieks un asaras. Brīži, kad liekas, ka esi kalna virsotnē, un brīži, kad liekas, ka esi pazaudējis visu. Esmu izvēlējusies ne to vieglāko, bet pilnīgi noteikti skaistāko un manai izaugsmei labāko ceļu.”
*Šī publikācija ir īstenota projekta „Latvijas romu platforma III: sadarbības un līdzdalības veicināšana” ietvaros” (līgums Nr.792550-NRP3-LV) ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild autore un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.
