Signe Lagzdiņa: Vai atklāsiet, kā rit jūsu ikdiena pēdējo mēnešu laikā, kad mums visiem dzīve ir mainījusies?
Perīna Madefa: Mans pirmais koncerts pēc ilgāka pārtraukuma būs jau tūlīt. Un esmu ļoti priecīga, ka varēšu atkal dziedāt šajā skaistajā vietā. Mums ir iespēja izmēģināt jaunu repertuāru un skaisti ir arī dziedāt kopā.
Jāatzīst, ka ir arī vērtīgi, ka mums bija laiks mierīgi apsēsties, ieelpot un parūpēties par savu ģimeni un pašiem par sevi.
Mēs visi bijām līdzīgā situācijā un varējām izlemt – vai vēlies domāt par visām lietām, kuras nevari darīt, vai pieņemt to kā iespēju, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni un strādātu ar sevi. Es domāju, ka izvēlējāmies šo ceļu un tas izdevās diezgan labi.
Jānis Apeinis: Pēc Covid-19 šis būs pirmais lielākais koncerts, bet šobrīd operā norisinās "Simona Bokanegras" mēģinājumi – uz Radio esmu atnācis tieši no mēģinājuma. Izmēģinājām prologu un pirmo cēlienu, rītdien turpināsim – mēģinājumi ar orķestri jau notiek. Ļoti jauki atkal satikties ar kolēģiem pēc tik ilga laika.
Vai balsij ir veselīgi kādu laiku paklusēt?
Perīna Madefa: Jā, tas ir labi. Protams, tas atkarīgs no tā, cik ilgi nedziedi.
Domāju, ka ir vērtīgi nedaudz apstādināt dzīves ritmu. Mēs, protams, katrs esam atšķirīgi, bet šķiet ir diezgan izaicinoši turpināt gatavoties, vingrināties, kad nezini neko par savu nākamo uzstāšanās reizi.
Man bija iespēja pasniegt dažas nodarbības tiešsaistē un tas mani turēja formā. Man bija jādzied. Un tā bija laba lieta, man patīk strādāt arī pie pašas balss tehnikas.
Jānis Apeinis: Mani vīrusa laiks pārsteidza mašīnā – biju jau ceļā uz operas izrādi Igaunijā, kad man piezvanīja un pateica, ka tā nenotiks.
Pirmo mēnesi vienkārši atpūtos. Nedarīju pilnīgi neko, kas attiecas uz vokālo mākslu.
Bet tad vajadzēja uzturēt sevi formā un sāku kaut ko pamazām dziedāt un tas bija arī ļoti labi, jo nācās aizvietot kolēģi Lietuvā. Tik liela pārtraukuma nav bijis, kopš dziedu.
Vai varu jūs lūgt noraksturot vienam otra balsi un skatuves tēlu?
Perīna Madefa: Jā, sākšu ar savu pirmo iespaidu. Tas bija Krievijā, Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" uzvedumā.
Atceros, kā mēģinājumu telpā ierados pēc negulētas nakts un biju ļoti uztraukusies, jo pirmo reizi dziedāju operu krievu valodā, turklāt visi pārējie mākslinieki brīvi sarunājās krievu valodā.
Un es atceros, kā Jānis pirmo reizi sāka dziedāt un biju pārsteigta par balss tembru un tā kvalitāti. Es domāju, ka viņš ir ļoti profesionāls, ļoti harizmātisks, un viņš zina, kā savu brīnišķīgo instrumentu izmantot.
Jānis Apeinis: Perīnu pirmoreiz dzirdēju Krievijā – tas bija starptautisks projekts "Mūzika muižās", kurā viņa dziedāja Tatjanu.
Biju pārsteigts, cik laba ir Perīnas krievu valodas izruna.
Viņa ir francūziete, bet bija ļoti labi sagatavojusies, strādājot ar "koučiem" – tas bija pirmais pārsteigums. Protams, viņai ļoti labi padodas franču mūzika, un mēs esam uz skatuves satikušies arī tikai franču mūzikā – tas ir "Fausts" un "Karmelīšu dialogi". Perīna ir ļoti laba dziedātāja, strādā daudz – un, ja daudz strādā, tad jau arī viss padodas.
Interesanti, ka jūsu pirmajā lielajā koncertā nebūs neviena lappuse no Pētera Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins"...
Perīna Madefa: Mēs domājām par to. Jānis vēlējās dziedāt fināla skatu, taču izlēmām, kā tā šoreiz nebūs laba doma. Tas ir izvērsts, un to ir diezgan sarežģīti atraut no operas. Arī klavieru pārlikums nav tas labākais. Tāpēc šoreiz nolēmām to neatskaņot, bet varbūt kādā citā koncertā. (..) Tā bija lieliska ideja, ka Jānis izvēlējas nodziedāt Prologu no operas "Pajaci", un tas ir ļoti piemērots skaņdarbs, ar ko atklāt koncertu. Mēģinājām loģiski veidot arī tālāko programmas daļu. Turpināsim ar duetu no Džezupes Verdi operas "Simons Bokanegra", ko Jānis vēlāk dziedās Latvijas Nacionālajā operā.
Vēlējos atklāt sev arī kaut ko jaunu, kam nekad iepriekš nav bijis laika.
Līdz šim ir bijis diezgan sarežģīti atrast brīvu brīdi, lai iemācītos kādas jaunas ārijas, kurām tūlīt arī nebūtu pielietojuma uzstājoties ar kādu lomu operā. Un es izmantoju šo Covid laiku, lai izmēģinātu dažādas jaunas lietas. Man patīk atklājumi, un tādējādi vari atklāt ar ko jaunu par savu balsi.
Pēc dueta no Verdi "Simona Bokanegras" šķita – būtu labi turpināt ar Verdi. Taču nevēlējos piedāvāt "Traviatu" vai ko citu ļoti pazīstamu. Devos sev pašai līdz šim nezināmā virzienā un dziedāšu Luīzes āriju no operas "Luīze Millere". Tā ir ļoti skaista ārija.
Kā savu otru āriju izvēlējos no franču repertuāra, jo šķita, ka tas man kā francūzietei gana labi piestāvētu.
Un arī šeit izvēlējos ko tādu, kas nav pārāk populārs, tas būs numurs no Šarla Guno operas "Mireija". Tai ir līdzīgs stils kā Guno operām "Fausts" un "Romeo un Džuljeta", vienīgi šī nav bieži spēlēta teātros. Pirms piecdesmit gadiem šī opera bija populāra Francijā, un šķita, ka šī ir lieliska iespēja to atgādināt klausītājiem. Soprānam šajā duetā ir lirisks dziedājums. Neskatoties uz to, ka šo lomu ir dziedājušas ļoti dažādas balsis, tā tomēr ir jaunas lēdijas loma. Duets iesākas gandrīz kā ar nelielu āriju soprānam, ar skaistu legato.
Simons Bokanegra ir ļoti skaista loma, kurā baritons var sevi parādīt visā savā krāšņumā. Kā svētais upuris, kurš ziedo sevi, lai pēc tam būtu labi visiem pārējiem.
Interesantākais 14. augustā ir tas, ka jums ir skaistām operārijām piepildīts koncerts Melngalvju namā, bet tajā pašā vakarā notiks arī kāds koncerts ciklā "Mājas koncerti", kurā esat namatēvs ar namamāte. Vai varat izstāstīt, kas ir šie "Mājas koncerti"?
Perīna Madefa: Mums ir ļoti paveicies, ka mums ir māja ar pietiekami plašu teritoriju, kur varējām būvēt savu privāto koncertzāli. Jānis pats to uzbūvēja ar dažu draugu palīdzību, bet lielākoties viens, tāpat kā mūsu dzīvojamo māju. Sākotnēji vēlējāmies vietu, kur paši varam vingrināties un uz nelieliem koncertiem uzaicināt draugus un kaimiņus. Un vēlāk, pēc Covid izraisītās pauzes ar divu lielisku producenšu palīdzību izlēmām rīkot koncertus.
Tā ir mājīga un īpaša atmosfēra, pie mums viesojas lieliski mūziķi.
Cenšamies uzrunāt arī vizuālos māksliniekus, lai taptu nelielas izstādes. Aicinām cilvēkus būt kopā, ieklausīties un ieraudzīt.
Jānis Apeinis: Jau ļoti sen man bija vēlme rīkot koncertus, kuros uzstājas mākslinieki, dzied kamermūziku, runā kāds dzejnieks, tad ir pārtraukums, kurā tiek iemalkota glāze vīna un risinātas sarunas. Visu laiku to esmu gribējis, un tagad sapnis piepildījies.
Perīn, vai vari izstāstīt par savu koncertu jūsu koncertzālē 19. augustā?
Perīna Madefa: Jā, tas būs franču mūzikas koncerts kopā ar Mārtiņu Zilbertu. Jau pirms kāda laika ar Mārtiņu vēlējāmies izveidot franču komponistu solodziesmu programmu, bet līdz šim tam neatradām ne laiku, ne vietu. Īstais brīdis pienācis šobrīd. Programmā būs dažādu stilu franču mūzika – Debisī, Pulenks un arī kas laikmetīgāks no 20. gadsimta 50., 60. gadiem. Un domājams, ka koncertā piedalīsies arī kādi draugi, viesmākslinieki – kā pārsteigums.
Ciklā "Mājas koncerti" Pārdaugavā 12. augustā uzstāsies dziedātāja Sonora Vaice, 14. augustā čelliste Margarita Balanas, 18. augustā Perīna Madefa. Vai ar to šie koncerti noslēgsies?
Jānis Apeinis: Skatīsimies, cik veiksmīgi tas viss noris un kāda ir atsaucība. Es gan rudenī pats uz mēnesi došos uz Vāciju, bet Perīna paliks Latvijā, rīkojot vēl kādus koncertus kopā ar mūsu producentēm Ievu un Kristīni.
Perīna Madefa: Izmēģinām to pirmo reizi. Vērojam, vai cilvēki ir ieinteresēti, vai viņiem patīk šis koncepts, kurš, manuprāt, ir oriģināls.
Mēs atveram savas mājas durvis. Pat ja tā nav mūsu dzīvojamā istaba, tā tomēr ir mūsu privātā teritorija – domāju, ka tas piešķir mazliet citādu sajūtu šiem notikumiem.
Lūkosim, vai cilvēki vēlēsies nāk un klausīties pie mums koncertus, un, ja tā – tad es domāju, ka mēs varētu turpināt. Tā ir citāda pieredze – mazāk formāla, vairāk draudzīga, klausītāji ir ļoti tuvu māksliniekiem, priekšnesuma beigās var turpināties sarunas ar klausītājiem un māksliniekiem, un tas padara visu vienkāršu. Dažreiz, manuprāt, mūzikai ir jābūt viegli sasniedzamai, bez izskaistinājumiem un dekorācijām, lai varam izbaudīt un atpūsties.
Jāni, vai vari atklāt, kas tevi gaida Vācijā?
Jānis Apeinis: Dodos uz jaunu iestudējumu – notiks mēģinājuma process. Pirmizrāde gaidāma 10. oktobrī – tā būs Doniceti opera "Lučija di Lamermūra", ko esmu dziedājis gan Rīgā, gan Igaunijā, un tagad būs debija Vācijā, Koblencas operā. Tā ir maza, bet ļoti skaista pilsētiņa starp Ķelni un Frankfurti – ar kalniem, divām skaistām upēm – Reinu un Mozeli. Ļoti skaista vieta, biju jau aizbraucis uz divām nedēļām.
Arī 14. augusta koncertā ar jums kopā būs pianists Mārtiņš Zilberts.
Perīna Madefa: Es vienmēr zvanu Mārtiņam, kad gatavoju kādas lomas. Viņš mūs ļoti labi pazīst, viņš lieliski spēlē un atbalsta dziedātājus.
Jānis Apeinis: Jā, Mārtiņš uzstājās arī mūsu koncertzāles atklāšanas koncertā kopā ar savu orķestri "Brokastis četratā". Bija ļoti jauks koncerts, tas bija labs sākums mūsu "Mājas koncertu" ciklam.
Ar Mārtiņu strādājam kopš 2000. gada, esmu jau minējis intervijās, ka kaut kādā ziņā esmu "vainīgs" pie tā, ka viņš ir ļoti iecienīts koncertmeistars,
jo es viņu uzaicināja uz savu pirmo eksāmenu, beidzot bakalaura programmu – tad viņš arī sāka nodarboties ar opermūziku, un tagad ir galvenais koncertmeistars operā.
