Etnovēstis

Atskats uz pasaules mūzikas festivālu "Porta" un saruna ar Kristianu Cēnderu

Etnovēstis

Festivāls "Baltijas danču naktis" un konference "Dejas un mūzikas speciālista kompetences"

Pasaulslavenais balss virtuozs Cēnders: Mazliet dzīvoju kā hibrīds

Pasaulslavenais balss virtuozs Cēnders: Mazliet dzīvoju kā hibrīds

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

10. novembrī Latgales vēstniecībā "Gors" pasaules mūzikas festivāla "Porta" ietvaros ar žilbinošu solo priekšnesumu klausītājus apbūra balss virtuozs, multiinstrumentālists un latviešu mūziķu draugs Kristians Cēnders no Šveices. Apbūra ne tikai ar skaņu, bet arī ar humora izjūtu – māksliniekam tuva ne tikai daudzveidīgā mūzikas, bet arī teātra pasaule.

Par Cēndera profesionalitāti un neaizvietojamību mūzikas pasaulē liecina arī neskaitāmie pasūtījuma darbi filmām un radio. Bijusi arī nepieciešamība uzrakstīt kādu dziesmu bērniem – dziesma ar videoklipu “Triohatala” kļuvusi par hitu, kuru koncertā īpaši gaidīja mazākie klausītāji un, protams, to arī sagaidīja – horizontāli spēlēta akordeona pavadībā. Klausītāji dzirdēja un redzēja arī citus Kristiana Cēndera instrumentus – piemēram, kantainas milzu stabules, kā arī pie galvas piestiprinātu skaļruni.

Interesanti, vai pats mākslinieks dzīvo kalnos, kur var brīvi jodelēt?

"Mazliet dzīvoju kā hibrīds – dzīvoju gan Bāzelē, gan kalnos, Šveices austrumos netālu no Apencelas, Šveices vācvalodīgajā daļā," stāsta Cēnders, kurš kalnos vada arī institūtu, kas rūpējas par tradicionālo mūziku, veidojot jaunus internacionālus projektus un veicinot laikmetīgās un tradicionālās mūzikas saplūsmi.

"Tādēļ arī atrodos pastāvīgā kustībā starp kalnu reģionu un ķimikāliju pilsētu – Bāzeli."

 

Uz jautājumu, cik daudz savas uzstāšanās laikā viņš improvizē, Cēnders stāsta: "Tas mēdz būt dažādi – lielākā daļa kompozīciju ir fiksētas notīs, ir arī tādi skaņdarbi, kas sacerēti orķestrim, un tādi darbi, kur izrakstītas citu mūziķu partijas. Taču, tā kā esmu komponists, mūzikas pierakstīšana notīs man nesagādā grūtības. Bet ir arī tādas kompozīcijas, kas pastāv konceptuālā formā, kur, izmantojot tajā paredzētos muzikālos paņēmienus, ir iespēja pēc sajūtām ļauties brīvai improvizācijai."

Līdz virstoņu dziedāšanai – divu nošu vienlaicīgai dziedāšanai – mākslinieks nonācis pa garu un sarežģītu ceļu: "Sākotnēji biju džeza ģitārists, un, spēlējot ģitāru, sāku dziedāt, patiesi aizraujoties ar to." Taču tolaik, 80. gados, īsti nav bijis iespējas apgūt cita veida dziedāšanu kā vien klasisko, jo neesot bijuši labi pedagogi. Un, tā kā Kristians vēlējies gūt labu dziedāšanas pamatu, tad devies uz konservatoriju Bāzelē.

Atminoties tos laikus, Kristians Cēnders pasmejas: "Sākotnēji profesori skatījās uz mani kā uz dīvaini, un jautāja man, ko īsti te meklēju..."

Taču starp viņiem bijis kāds profesors, kuru Kristians ieinteresējis – Bāzelē bijusi viena no pirmajām elektroniskās mūzikas studijām, kas savukārt sekmējusi laikmetīgās mūzikas attīstību, un tur arī šis profesors darbojies. Tādējādi Kristians nonācis saskarsmē ar laikmetīgo mūziku – īpaši ar Karlheinca Štokhauzena un Džona Keidža darbiem. "Līdz ar to, ka Štokhauzens bija sacerējis skaņdarbus arī virstoņu dziedāšanai, turklāt septiņdesmito gadu beigās lielu saviļņojumu radīja pasaules mūzika, tas bija lielisks laiks, lai varētu iepazīt arvien jaunas lietas, un ar to arī nodarbojos."

Kristiāns Cēnders
Kristiāns Cēnders

Cēndera virstoņu dziedāšana nudien ir apbrīnojama un šķiet ļoti netipiska eiropiešu izcelsmes dziedātājam. "Jā, mana izmantotā dziedāšanas tehnika ir pavisam cita nekā tā, kādā, piemēram, dzied mongoļi. Dziedu, balstoties uz tehniku, kuru savulaik izveidojis Štokhauzens – tas viņa laika dziedātāju paaudzei bija jauns sākums. Piemēram, dziedāšanas tehnika, kādu izmanto mongoļu dziedātāji, vairāk noslogo muskuļus.

Esmu koncertējis kopā ar mongoļu dziedātājiem, pateicoties tam, ka virstoņus dziedu citā tehnikā, mongoļu dziedātāji mani pieņēmuši – ja es censtos dziedāt kā viņi, tas tik viegli nenotiktu..."

Cēnders arī stāsta, ka daudzi cilvēki nemaz nezina, ka pastāv arī Eiropas virstoņu dziedāšanas tehnika, kas tik ļoti nenoslogo rīkli un pārējo balss instrumentu. "Šī tehnika ir salīdzinoši jauna, un tagadējai dziedātāju paaudzei ir visas iespējas to izkopt līdz perfekcijai."

Vai šo dziedāšanu var saukt par tradicionālu? "Nē, tā īsti nevar, tomēr to var uztvert kā tradicionālu kopš 60. gadiem, kad to savienoja ar laikmetīgo mūziku. Turklāt man šķiet interesanti tas, ka mongoļu virstoņu dziedāšanas tehnika atklāta vienlaicīgi ar šīs dziedāšanas tehnikas izveidi Eiropā. Tās ir kā divas paralēlas vēstures," stāsta Cēnders un atklāj, ka Eiropas virstoņu dziedāšanas tehnika nav radusies tādēļ, ka bija atklāta virstoņu dziedāšana Āzijā. "Man patīk to dēvēt par Eiropas-Āzijas dziedāšanas stilu. Tomēr tehnisko iespēju ziņā Eiropas un Āzijas virstoņu dziedāšanas stili ir ļoti atšķirīgi – Eiropas stils vairāk piemērots polifoniskajai un harmoniskajai mūzikas sistēmai, savukārt mongoļu dziedāšanas stils ir modālāks gan domāšanā, gan mūzikā."

Pēc "Portas" Cēnders jau devies atpakaļ uz mājām, lai organizētu savu tradicionālās mūzikas festivālu “Alpentone”.

Paralēli muzikālajai karjerai Kristians Cēnders vairākus gadus lielu daļu sava laika ziedo virstoņu dziedāšanas pedagoģijai vairākās Eiropas augstskolās un konservatorijās.

Lielu uzmanību Cēnders velta arī pedagoģiski pareizu virstoņu dziedāšanas materiālu izstrādei – šajā procesā viņš sadarbojas arī ar Latvijas Radio kori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti