Pazīstamais igauņu diriģents Olari Eltss Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” nosauc par savu sapņu komandu un 2019. gada 18. janvārī Lielajā ģildē piedzīvo savu debiju sadarbībā ar šo mūziķu vienību. Mocarts viņam ir viens no iemīļotākajiem komponistiem, kura ģenialitāte slēpjas nevis jaunizgudrojumos, bet gan veidā, kā viņš apvienojis dažādus elementus, “staigājot uz naža asmens” un pārkāpjot vai gandrīz pārkāpjot noteikumus.
“Dialogs ar Mocartu” ir kā mūslaiku skaņražu saruna ar Vīnes klasiķi Volfgangu Amadeju Mocartu. Blakus Mocarta leģendārajai 40. simfonijai un 20. klavierkoncertam, tika izpildīts arī komponista Pētera Etveša skaņdarbs ar nosaukumu “Dialog mit Mozart” un Valentīna Silvestrova darbs “The Messenger”.
Diriģents Olari Elsts stāsta: “Koncerta pirmais darbs – Pētera Etveša opuss “Dialog mit Mozart” ir kā jauka atslēga uz Mocarta daiļradi.
Tas ir ļoti fragmentēts darbs, bet šis fragmentārisms izriet no Mocarta citēšanas un citātu avots ir paša Mocarta pierakstītas muzikālās idejas no burtnīcas, kas glabājas Zalcburgas bibliotēkā.
Līdzās Etvešam un Silvestrovam tika atskaņoti Mocarta 20. klavierkoncerts re minorā, kur solo spēlēja viena no ievērojamākajām savas paaudzes Igaunijas pianistēm Irina Zaharenkova.”
40. simfonijai ir ārkārtīgi daudz atslēgu, un vienmēr jāsaprot, kā tās balansēt, ko izvirzīt priekšplānā.Katrs to var darīt citādi, bet klausītājiem ir svarīgi saprast šo mūziku, un būtu grēks teikt, ka jums šī simfonija ir jāsaprot tieši tā un nekā citādi.
“Runājot par Etveša dialoga ar Mocartu, šeit esošie Mocarta muzikālie fragmenti attiecināmi uz viņa dzīves laiku Zalcburgā. Mocartam tad veicās lieliski, bet viņš joprojām izjuta tēva spiedienu, nepieciešamību braukt koncertceļojumos un uzstāties. Viņam nebija pietiekami daudz laika pietiekoši dziļā līmenī nodoties kompozīcijai. Viņš patiesi radoši atplauka, kad pameta Zalcburgu. Šajā kontekstā Mocarta atstātās muzikālās piezīmes ir interesantas.”
Mocarta oriģināltēmu skices, viņa piezīmju grāmatiņas fragmentus, idejas, uzmetumus, no kuriem lielākā daļa nekļuva par pabeigtām kompozīcijām, Pēters Etvešs atklāj gluži atpazīstamā veidā, bet tūlīt tās arī attīstot un pārveidojot.
Ļoti intriģējošs ir šīs mocartiskās pasaules savijums ar mūsdienām.
Dialogi ar Zalcburgas meistaru turpinājās arī koncerta otrajā daļā komponista Valentīna Silvestrova darbā, stīgu orķestrim un klavierēm “The Messenger”, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušajai sievai Larisai Bondarenko. Pēc mūziķa domām, šis darbs ir vēl fragmentārāks, taču perfekti sader un papildina Mocarta 40. simfoniju.
Savukārt par Valentīna Silvestrova darbu “The Messenger” pats autors izsakās poētiski: “Tas ir viesis no kādas citas dimensijas, kas ieradies pie mums ar svarīgu vēsti. Iespējams, tā ir pati Larisa, iespējams, kādas tālas mūzas atbalss, kas uzrunā mūs no 18. gadsimta.
Šeit laiks nav būtisks. Te vienlaicīgi klātesoša ir pagātne, tagadne, mūžība.”
