Diena sākusies

Visumā tumsas nav! Svētku dienas viesi - koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta

Diena sākusies

Rīgas Doma kora skolai - 25! Lielos svētkus ieskicē Gints Ceplenieks un Mārtiņš Klišāns

Jubilāre Vita Kalnciema: Mēs visi esam ļoti cieši saistīti ar dabu

Jubilāre Vita Kalnciema: Vienmēr esmu ļoti cieši turējusies pie ērģelēm

"Vienmēr esmu ļoti, ļoti cieši turējusies pie ērģelēm – tās ir gan mans darbs, gan hobijs. Un man šķiet, ja kādam kaut kas ļoti patīk, tad arī tas vislabāk veicas," teic ērģelniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļu klases vadītāja Vita Kalnciema, kura 15. maijā Rīgas Domā savā jubilejas koncertā "Pavasara mūzika / Musica Vitae" muzicēs kopā ar Arta Sīmaņa vadīto Rīgas saksofonu kvartetu.

"Jau vairākas reizes apaļās jubilejas esmu svinējusi ar koncertiem – nolēmu, ka šogad noteikti vajadzētu rezumēt, kas atkal paveikts,” stāsta ērģelniece un atklāj, ka koncerts nebūs viengabalains – drīzāk tikpat kontrastains kā šis pavasaris.

Kopumā Rīgas Domā ērģelniecei šogad iecerēti veseli pieci jubilejas koncerti. "Viens no tiem jau nospēlēts, tas bija ar Baha mūziku, bet pārējie četri būs kā neliels cikls, ideja, kurai pieskārušies daudzi – tā ir nemainīgā gadalaiku tēma. Līdz ar to, ka esmu dzimusi pavasarī, šis koncerts būs ar pavasara mūziku.

Gribējās nospēlēt kaut ko tiešām gaišu, priecīgu, tādu, kas atbilst šī gadalaika būtībai, bet nākamie koncerti būs ar vasaras mūziku, rudens mūziku un ziemas mūziku."

Vai cilvēki, kas dzimuši pavasarī, kad viss plaukst un zied, pavasari izjūt kā kaut ko īpašu? "Saistībā ar mani tas tā ir pavisam noteikti! Man pavasaris ir ļoti mīļš gadalaiks. Mēs jau visi esam ļoti cieši saistīti ar dabu, un šis spirgtums, možums, vitalitāte – daļiņa no tā iekļauta arī manā vārdā, un arī koncertā viens skaņdarbs būs tāds, kuru gribētu īpaši pieminēt – tas būs Madara Kalniņa tikko svaigi tapušais skaņdarbs "Musica Vitae", kas koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu. To var dažādi tulkot – tā varētu būt dzīves mūzika vai dzīvespriecīga mūzika. Kā raksta pats Madars Kalniņš –

tāpat kā daba, arī cilvēka dvēsele dažādos laikos ir atšķirīgos stāvokļos: ziema un sasalums mijas ar atkusni, pavasari, ziedoni.

Un arī cilvēka dvēsele dzīves laikā piedzīvo pārmaiņas – no dvēseles aukstuma un sastinguma līdz prieka, mīlestības un spēka pārpilnībai."

Otrs pirmatskaņojums būs Ilonas Breģes miniatūra "Spēle". "Tas ir tiešs veltījums man! Ar Ilonu esam pazīstamas kopš vidusskolas laikiem, kad mācījāmies pie vienas skolotājas – Latvijas Nopelniem bagātās pedagoģes Ellas Strazdiņas, un, atminoties šo laiku, Ilona ir uzrakstījusi man vienu miniatūru," stāsta jubilāre Vita Kalnciema un piebilst: "Protams, tradicionāli cauri gadsimtiem vislabākie ērģeļdarbi tapuši tieši no tiem, kas paši spēlējuši ērģeles. Mēs zinām, ka izcili ērģelnieki ir bijuši improvizētāji un komponisti vienā personā. Mūsdienās tas mazliet ir mazinājies, bet daudzās valstīs tomēr vēl saglabājies."

Vai ar ērģelēm labi sader jebkurš instruments? Šajā gadījumā Vita Kalnciema muzicēs kopā ar saksofonu kvartetu, un tā noteikti ir laba saderība: "Pūšaminstrumenti ar ērģelēm vienmēr ir labi saskanējuši, jo

arī pašās ērģelēs kā lielā orķestrī ir dažādi reģistri ar pūšaminstrumentu nosaukumiem, kas ir saskanīgi arī ar saksofonu kvartetu.

Ja ir liela katedrāle, ērģelēm piemēroti labskanīgi instrumenti, bet, ja tā ir maza baznīciņa, tad var būt arī kādi maigāki instrumenti – flauta vai vijole. Rīgas Doms, manuprāt, ir ļoti piemērots trompetēm, saksofoniem, sitaminstrumentiem, koriem ar ērģelēm. Jo tā ir katedrāle, kas ir jāpiepilda ar skanējumu, garīgu satvaru. Ar Rīgas saksofonu kvartetu pirmo reizi sadarbojāmies 2006. gadā - tad arī konstatējām, ka nekas dižs nav uzrakstīts tieši šādam sastāvam – četriem saksofoniem un ērģelēm. (..) Prieks, ka kvartets piekritis piedalīties – viņi visi ir augstas raudzes mūziķi, un pašlaik tiešām ir savu spēku zenītā."

Tieši Rīgas Domā, klausoties ērģeles, Vita Kalnciema septiņpadsmit astoņpadsmit gadu vecumā sapratusi, ka ērģeles ir instruments, kam vēlas pievērsties mūža garumā.

"Varbūt tas tā ļoti fatāli skan, bet patiesi – toreiz sajutu pilnīgi neatvairāmu aicinājumu...

Kad biju vidusskolas gados, aizvien ļoti tiecos pēc šī instrumenta, un tad, kad nokļuvu Mūzikas akadēmijā, bija arī iespēja to sākt apgūt. Toreiz Latvijas mūzikas vidusskolās vēl nebija ērģeļu apmācības, tā parādījās tikai stipri vēlāk, ap 1987. gadu. Mūzikas akadēmijā pianistiem bija iespēja fakultatīvi mācīties ērģeles. Kolīdz tāda iespēja parādījās, tā es tūliņ centos to izmantot."

Jubilejas koncerta sakarā ērģelniece ar labu vārdu piemin savus skolotājus. "Īpaši gribētu pieminēt savu pirmo ērģeļu skolotāju Brigitu Miezi, kuras vārds mūsdienu jaunākās paaudzes mūziķiem maz ko izsaka. Savulaik viņa bija spoža, ļoti talantīga māksliniece, brīnišķīga mūziķe. (..) Diemžēl toreizējais varas zīmogs stipri iespaidoja viņas biogrāfiju –

apprecoties ar ārzemnieku, viņa tika izsvītrota no mūsu mākslinieku sarakstiem, materiāli par viņu tika pamazām nolikti tālu, tālu.

Pie viņas mācījos tikai vienu gadu, bet šis gads bija ļoti svarīgs manā dzīvē – ar savu personību, īpašo šarmu, muzikalitāti un visu savu būtību skolotāja mani ārkārtīgi iespaidoja. To es saprotu tikai tagad, vēl jo vairāk tādēļ, ka Brigita tika aizsaukta mūžībā pavisam nesen – šī gada martā. Visu savu mūžu viņa dzīvoja Minsterē, bija Minsteres Mūzikas augstskolas docētāja. Laimīgā kārtā man izdevās atrast viņas tālruņa numuru, un pagājušajā gadā mēs sazvanījāmies," emocionāli stāsta Vita Kalnciema un vēsta, ka Brigitas Miezes pelnu urnas apbedīšana notiks sestdien 18. maijā, plkst. 13.00 Rīgas Otrajos Meža kapos. Sirsnīgi gaidīti visi, kuri atceras brīnišķīgo mākslinieci...

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti