Kultūra

Ojāra Vācieša dzejoļu rokrakstu izstāde

Kultūra

Atklāj Latvijas pēdējo mohikāņu grāmatu par Latgales ciemu iedzīvotājiem

Izstādē "Zibens pa dibenu" skatāma Ulda Rudaka 100 labāko Latvijas mūzikas ierakstu izlase

Izstādē «Zibens pa dibenu» skatāma Ulda Rudaka 100 labāko Latvijas mūzikas ierakstu izlase

Atlasīt populārāko mūziķu, dziesmu un albumu simtniekus dažādos laika nogriežņos ir populāra nodarbe daudzviet mūzikas pasaulē. Taču izveidot respektablu simt Latvijas populārās mūzikas albumu izlasi līdz šim neviens nebija uzdrošinājies.

Iniciatīvu savās rokās ņēmis pieredzējušais mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks, kura veidotais radio “Naba” raidījums “Zibens pa dibenu” jau vairāk nekā divus gadus dokumentē autora ieskatā visu laiku labākos latviešu mūzikas albumus. No ceturtdienas šī izlase būs apskatāma un arī noklausāma izstādē “Zibens pa dibenu” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).

“Zibens pa dibenu” ir grupas “Pērkons” 1982. gada albuma nosaukums. Uldis Rudaks no tā iedvesmojies savam raidījumam, kas skan radio “Naba” viļņos. Šis raidījums savukārt iedvesmoja izstādei Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālās lasītavas speciālistu Uģi Šķēli, kurš tajā saredzēja iespēju popularizēt arī bibliotēkas krājumā esošās bagātības un to atskaņošanas iespējas.

“Uz izstādi esam apkopojuši visus simt skaņu ierakstus. Lielākā daļa no tiem ir no LNB Audiovizuālās lasītavas krājuma. Pārējos, kas mums trūka, izstādei palīdzēja sagādāt Uldis Rudaks. Izstādē ir apskatāmi ieraksti dažādos formātos – skaņu plates, audio kasetes, kompaktdiski, arī digitāli izdoti ieraksti. Un ir iespēja tos noklausīties,” stāsta Šķēle.

Mūzikas ierakstu atlase pilnībā bija Ulda Rudaka pārziņā. Kā dīdžejs, kritiķis un jau 25 gadus laikraksta „Diena” mūzikas žurnālists viņš Latvijas populārās mūzikas lauciņu pārzina tik labi, kā reti kurš.

“Pietiekami daudz mūzikas esmu izlaidis caur sevi, lai varētu izvērtēt, kas ir kaut kas paliekošs un kas nav. (..) Kritērijs, lai izvēlētos šos 100 albumus, nebija šo ierakstu popularitāte, bet, pirmkārt, to nozīmīgums no mākslinieciskā viedokļa un, otrkārt, nozīmīgums pienesumā Latvijas mūzikai – kā kaut kas jauns, pirms tam nebijis, atšķirīgs no citiem,” skaidro Rudaks.

Paliekot populārās mūzikas lauciņā, Rudaka izvēle tomēr aptver ļoti dažādus žanrus – sākot ar Raimonda Paula estrādes hitiem un beidzot ar 90. gadu pagrīdes albumiem un “Prāta vētru”. Vissenāk radītais ieraksts ir Imanta Kalniņa mūzika filmai “Četri balti krekli”.

Bet daži pēdējo gadu ieraksti Rudaka izlasē iekļāvušies pat vēl pirms publicēšanas.

“Piemēram, Sniedzes Prauliņas albumu “Inkrustācija” es iekļāvu savā izlasē, vēl pirms tas bija iznācis. Biju to noklausījies un man bija skaidrs, ka ir,” uzsver Rudaks.

Tāpat jau iznākšanas nedēļā iekļauts Jura Simanoviča soloalbums “Kā samierināties ar savu nenozīmību”.

“Arī "Dzelteno pastnieku” albumu „Nepieklājīgā meitene”, kad to noklausījos pie Ingus Baušķenieka mājās kā ierakstu no lentes, jau toreiz teicu Baušķeniekam, ka vēlos šo iekļaut kā simto savā simtniekā,” turpina Rudaks.

Albumu simtnieks nav rindots ne hronoloģiski, ne pēc vērtības – numuri piešķirti gluži vienkārši Rudaka raidījumu “Zibens pa dibenu” secībā.

“Daži mūziķi šajā simtniekā ir pārstāvēti vairākas reizes. Protams, centos, lai būtu daudzveidība, bet neviens no šiem albumiem nav tāds, kuru esmu ņēmis tikai daudzveidības dēļ, bet gan tāpēc, ka man tas arī liekas gana vērtīgs, lai iekļautu simtniekā,”

skaidro Rudaks.

Pirmais simtnieks tagad apskatāms izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet visu laiku labāko albumu rindošana Uldim Rudakam ar to nav beigusies.

“Veidojot šo raidījumu, man tik ļoti ir iepaticies runāt ar cilvēkiem studijā, ka šobrīd jau ir izskanējis 105.raidījums,” neslēpj dīdžejs.

Uldis Rudaks cer ar laiku īstenot arī sākotnējo ieceri izdot grāmatu par simt visu laiku labākajiem latviešu populārās mūzikas albumiem, bet izstādes idejas autors Uģis Šķēle no Nacionālās bibliotēkas cer, ka varbūt izstāde ļaus papildināt arī audiovizuālās lasītavas krājumu.

“Zinu, ka mums trūka - “Baložu pilni pagalmi”, Māris Šverns, “Bērnības milicija”, “Parks”, „Depo”… Tie ir pamatā 90. gados izdotie “Torņa” ieraksti, pagrīdes grupas. Jā, mēs priecātos, ja mums tos kāds uzdāvinātu – vai nu paši mūziķi, vai ja kādam kāds lieks disks ir mājās,” atklāj Šķēle.

Izstādi “Zibens pa dibenu” Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā atklās ar mūzikas ekspertu diskusiju ceturtdien piecos vakarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti